Viņš atzina, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 patlaban ir augsta, tāpēc cilvēkiem, pirmkārt, vajadzētu pēc būtības ievērot noteiktos distancēšanās ierobežojumus. Vaicāts, kuri slimības izplatības rādītāji ir visobjektīvākie, speciālists atbildēja, ka tā ir 14 dienu kumulatīvā saslimstība un arī hospitalizēto skaits.
"Šie parametri izskatās slikti. Esam vienā no sliktākajām situācijām Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā bija neliels uzlabojums, bet tas tiešām bija neliels uz citu Eiropas valstu fona," atzīmēja infektologs.
Viņaprāt, galvenais iemesls Latvijas augstajiem saslimstības rādītājiem ir iedzīvotāju nespēja saprast, ka jāizvairās no kontakta ar citiem cilvēkiem telpā. "Ejamais ceļš viennozīmīgi ir ievērot esošos ierobežojumus - pēc iespējas netikties ar citiem cilvēkiem telpās," atkārtoti uzsvēra Dumpis.
Vaicāts par iespējām pašreizējā situācijā atjaunot, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu, speciālists uzsvēra, ka daudzas nozares patlaban nestrādā ar pilnu jaudu, bet galvenais uzdevums vispirms ir samazināt saslimstību, un tikai pēc tam, kad tas tiks izdarīts, varēs domāt par pakāpenisku pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu.
Komentējot, kādā secībā varētu atgriezties pie iepriekš ierastās dzīves, ja saslimstība ievērojami mazinātos, Dumpis atbildēja, ka vispirms varētu sākt ar klātienes mācību atjaunošanu mazāko klašu skolēniem.
Viņš arī neizslēdza, ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā reģionālā pieeja skolu atvēršanai varētu darboties, taču tas vēl būtu rūpīgi jāvērtē.
Pēc epidemiologa domām, saslimstības rādītājs, pie kura varētu sākt pakāpenisku pakalpojumu atjaunošanu, ir ne vairāk kā 200 jauni Covid-19 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienu laikā, kā tas patlaban jau ir noteikts tā dēvētajā luksofora principā.