Eksperts izcēla vairākas intrigas, kuru atrisinājumu gaidīt Saeimas vēlēšanās. "Ja mēs skatāmies uz partiju reitingu augšdaļu socioloģiskajās aptaujās, tad ļoti interesanta ir konkurences līnija starp "Jauno vienotību" (JV) un "Apvienoto sarakstu" (AS). No vienas puses JV ir premjera un valdības partija, AS savā vairākumā ir ārpus Saeimas esošu politiķu spēks, un tā premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns, kurš, ja neskaitām viņa kādreizējo atrašanos Tautas partijā, ir jauna seja politikā. Taču savās īpašībās šie spēki ir kaut kur līdzīgi, un AS piedāvā alternatīvu klasiskajiem JV vēlētājiem, kuri ir mēreni, saprot realitāti un "nepavelkas" uz kaut kādiem nereāliem solījumiem. Tas vienmēr ir izaicinājums partijām pēc četru gadu būšanas pie varas, jo to vēlētājiem var būt sajūta, ka pēc šī laika tomēr vajag kaut ko pamainīt. Tādēļ šī konkurences līnija starp JV un AS ir ļoti interesanta, un jautājums ir, kā viņi sadalīs vēlētājus, jo atrodas vienā nišā," sacīja Rajevskis.
Politologa skatījumā, otra intriga ir par balsu sadalījumu starp "Attīstībai/Par" un "Progresīvajiem" un vai "Progresīvie" tiks parlamentā. "Es joprojām atrodos to pusē, kuri domā, ka viņiem būs sarežģīti pārvarēt 5% barjeru. Mēs to jau redzējām pirms četriem gadiem, kad visi teica "būs, būs, būs", bet viņi savāca tik tikko 3%. Viņu reitingi pirms vēlēšanām bija krietni labāki nekā pēc tam rezultāti."
"Tas ir skaidrojams ar vēlēšanu sistēmu, kurā ir vēlēšanu apgabali, un visos šajos apgabalos tomēr vajag redzamus līderus. Turklāt viena lieta ir aptaujās teikt, par ko balsosi, cita lieta ir tiešām aiziet un nobalsot. "Progresīvo" potenciālais elektorāts varētu būt arī tas, kurš līdz iecirkņiem nemaz neaiziet, jo nebija laika, vēlēšanu dienā ārā ir labs laiks, iepriekšējā vakarā Tallinas ielas kvartālā bija svētki un no rīta galva sāp utt.," savu skepsi pamatoja eksperts.
Trešā intriga, pēc Rajevska vārdiem, esot Nacionālā apvienība (NA) pret "Konservatīvajiem". ""Konservatīvie" ļoti mēģina dažādos veidos izkustināt savu reitingu, tostarp uzbrūkot NA, jo pagaidām reitingu tabulas neko labu viņiem nerādīja. Turklāt svarīgi ir nevis punkti aptaujās, bet gan reitinga dinamika. Piemēram, AS mēs šo kāpjošo dinamiku redzam, un ir pilnīgi vienalga, kādi ir skaitļi. "Konservatīvo" reitinga dinamika ir plakana," atzīmēja politologs.
Viņš atgādināja, ka pagājušajās vēlēšanās "Konservatīvie" "nokoda gabalu" no NA elektorāta, bet tagad redzams, ka šis elektorāts daļēji ir atgriezies atpakaļ, kam skaidrojums varētu būt virkne nekonsekventu "Konservatīvo" balsojumu. "Tādēļ, pirmkārt, būs interesanti, vai "Konservatīvie" tiks parlamentā, un otrkārt, kādi būs viņu rezultāti, salīdzinot ar NA, jo pēc tam galu galā visiem būs jāsēž pie viena galda," piebilda Rajevskis.
"Tālāk var runāt par tā saucamajiem krievu partijām. Te ir "Saskaņa" ar savu visai nesaprotamo politiku, kas ir no 24.februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodīšanas līdz lēmumam nepiedalīties balsojumā par referendumu neatzīšanu okupētajās Ukrainas teritorijās. Viņi taustās, trūkst konsekvences, un īsti nav saprotams, ko viņi savam vēlētājam saka. Pretī viņiem ir Latvijas Krievu savienība (LKS) un "Stabilitātei!" ar konsekventu, radikālu rusofīliju. Daudziem vēlētājiem tas pat var šķist par daudz. Tai pašai LKS no vēlēšanām līdz vēlēšanām konsekventi ir ap 20 000 balsu, un viņu veiksme vienmēr ir bijusi atkarīga no kopējās vēlētāju līdzdalības vēlēšanās. Kas attiecas uz "Stabilitātei!", tad ir redzams, ka viņi neģenerē sev jaunus vēlētājus, viņi orientējas uz tiem pašiem radikālajiem vēlētājiem, bet jauniešu auditorijā. Tādēļ viņi pamatā atņem balsis LKS, varbūt nedaudz arī "Saskaņai". Tomēr ar orientēšanos uz jauniešu auditoriju vienmēr risks ir tajā, ka viņi var arī neaiziet uz vēlēšanām," vēlēšanu intrigu izklāstu turpināja eksperts.
Rajevska skatījumā, LKS un "Stabilitātei!" "viena otru kanibalizē". "Es nedomāju, ka risks neiekļūt Saeimā būtu "Saskaņai", jo diezin vai LKS un "Stabilitātei!" varētu "apēst" tik lielu zīmolu. Tomēr, ja vēlēšanās būs laba līdzdalība un kopumā būs liels vēlētāju skaits, tad LKS un "Stabilitātei!" var nepārvarēt 5% barjeru," pieļāva eksperts.