Endziņš: Ir viena daļa "melno uzņēmēju", kas centīsies nodokļus nemaksāt vienmēr

Lai gan kopējā situācija ar katru gadu nedaudz uzlabojas, kā intervijā atzina Endziņš, ēnu ekonomikas īpatsvars vēl aizvien ir pietiekami liels - apmēram 20%.  

"Tas [ēnu ekonomikas īpatsvara procents - red.] ir liels cipars un jādomā ko darīt, lai to mazinātu," norādīja LTRK vadītājs, piebilstot, ka kopumā pētījums neuzrāda revolūciju, taču tas "iet dziļāk" dažādās jomās. Runājot par nelegāli iegūto līdzekļu legalizāciju, Endziņš skaidroja, ka, situācija ir uzlabojusies, bet jautājumā par nelegālo uzņēmējdarbību, mēs Latvijā "šķiet izskatāmies pat nedaudz labāk kā citas Baltijas valstis".

Savukārt, kā liecina pētījums, jautājumu kārtošana ar koruptīviem paņēmieniem ir apmēram līdzīgā līmenī kā iepriekš. 

Par šiem un citiem secinājumiem otrdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēs pētījumu, kurā vētītas aktuālās tendences ēnu ekonomikā, korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Endziņš skaidroja, ka pamatā ir divi nodokļu nemaksātāju modeļi - viena daļa ir tādi absolūtie "melnie" uzņēmēji, viņi vienmēr meklēs veidus kā nenomaksāt nodokļus, proti, ir runa par kontrabandistiem un citiem nelegālu biznesu veicējiem. Bet otra sadaļa ir "pelēkā ekonomika", kur uzņēmējs nav ļauns pēc būtības, bet vai nu ir aizvainojums pret valsti, vai biznesa modelis, kas neļauj visus nodokļus godīgi nomaksāt. LTRK vadītājs uzskata, ka tie otrie būtu gatavi maksāt nodokļus, ja justu pretimnākšanu no valsts.  

Kā būtisku risinājumu viņš min, ka jārealizē princips - konsultē vispirms. Proti, uzņēmēju nevajadzētu sodīt par pieļautām kļūdām. Otra lieta ir līdzekļu lietderīgs izmantojums - uzņēmējs maksā nodokļus smagi strādājot un, "ja viņš redz, ka var šo naudu iztērēt nelietderīgi, arī tas nemotivē [maksāt nodokļus - red.]".

Savukārt, runājot par melno ekonomiku, vajag nodrošināt tehnisko aparatūru, lai izķertu kontrabandu. Bet korupcijas jautājumā - "uzņēmējs skatās pulkstenī", viņam "laiks ir nauda", kas nozīmē, ka viņš ir gatavs samaksāt kukuli, ja tas pasteidzina jautājumu risināšanu, bet, ja atrisinātu birokrātijas slogus, tad samazinātos arī šādu gadījumu skaits. Kā labo piemēru Endziņš minēja CSDD, kur viss notiek tik raiti un sakārtoti, ka "nevar pat saprast kam kukuli iedot".