Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir nākusi klajā ar pēdējiem datiem par izmaiņām Latvijas demogrāfiskajā situācijā, kas nav iepriecinoši. Pērn ir bijis zemākais dzimušo bērnu skaits pēdējo 100 gadu laikā – 17, 4 tūkstoši, kā arī lielākais mirušo skaits gada laikā (neskaitot kara gadus) – 34,6 tūkstoši. Latvija kļuvusi par vēl vienu pilsētu ar 17,5 tūkstošiem iedzīvotāju mazāka. Kāds tam iemesls?
Lielais mirušo cilvēku skaita pieaugums pērn [par 20% vairāk nekā 2020. gadā jeb kopumā 34,6 tūkstoši] ir Covid-19 pandēmijas rezultāts. Nomira vairāki tūkstoši cilvēku, kuri būtu vēl dzīvojuši, ja nebūtu šīs pandēmijas. Tās bija priekšlaicīgas nāves, arī cilvēkiem, kuriem varbūt bija jau 90 gadu. Cerams, ka šī tendence šogad jau būs stipri mazinājusies un turpmākajos gados mirušo skaits atgriezīsies pie ierastajiem 27– 28 tūkstošiem gadā. Runājot par zemo dzimušo skaitu, jānorāda, ka mēs jau 2020. gadā bijām ļoti tuvu simtgades minimumam, un pērn ir piedzīvotas izmaiņas tikai par dažiem simtiem. Diemžēl mums ir jābūt reālistiem, jāpierod pie šīs negatīvās statistikas un jāiemācās ar to sadzīvot, jo tuvākajā nākotnē tā noteikti neuzlabosies. To nosaka vairāki faktori, taču galvenais – mēs negatīvā nozīmē baudām krasās demogrāfiskās lejupslīdes augļus, kas norisinājās deviņdesmitajos gados. Jo tie, kuri šodien kļūst par vecākiem, pārstāv deviņdesmitajos gados dzimušo paaudzi, kas ir uz pusi mazāka nekā astoņdesmito gadu paaudze. Potenciālo māmiņu kopskaits līdz ar to kļūst krietni mazāks un ar katru gadu vēl vairāk samazināsies, astoņdesmito gadu paaudzei pilnībā "izstājoties no spēles".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9.jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!