85 gadus vecā Antinea Doloresa Cukurs-Risoto šobrīd par savām mājām sauc Latviju, uz šejieni no Brazīlijas viņa pārcēlusies pirms desmit mēnešiem. Cukura ģimene prokuratūrā esot vērsusies jau deviņdesmito gadu sākumā, taču lēmums pieņemts tikai tagad. "Es visu laiku zināju, ka mans tēvs ir nevainīgs. Es vienmēr teicu, lai pierāda…jo apsūdzēja, ka miljonu, tad jau 600 tūkstošus līdz nonāca līdz 30 tūkstošiem. Un nevarēja pierādīt. Ka piecus žīdus izglābis, un es zinu, ka vairāk, to gan var pierādīt," stāsta Cukurs-Risoto.
Sieviete neslēpj gandarījumu, ka beidzot uzradies viens drošsirdīgs cilvēks, ar to domādama prokuroru, kas nu notīrījis viņu aptraipīto vārdu: "Mēs visus šitos gadus no 1950. gada - tas ir 69 gadi vai vairāk - esam pazīstami kā slepkavas ģimene. Es esmu slepkavas meita. Šo titulu nēsāju ar paceltu galvu. Tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Tas, ko mums izdarīja, tā ir tāda morāla slepkavība pret ģimeni. Un tagad šis vārds ir notīrīts."
Lietu izmeklēja prokurors Monvīds Zelčs. LNT Ziņām viņš atzīst, ka nevar noliegt Cukura dalību Arāja komandā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā. Cukurs bijis tehniskās daļas priekšnieks, atbildējis par autoparku, bruņojumu. Taču Cukura dalība genocīdā nav pierādāma, noziedzīga nodarījuma sastāvs nav konstatējams. Visas pret Cukuru vērstās apsūdzības lielā mērā balstītas uz baumām. "Ja Cukurs būtu dzīvs, vai es varētu uz tiem materiāliem tagad celt apsūdzību, sūtīt uz tiesu lietu? Tas ir praktiski neiespējams," atzīst Zelčs.
Šī lieta ir ar 80 gadu vēsturi, turklāt nav jau arī vairs cilvēku, ko pratināt, norāda prokurors: "Paņemt kaut kādus materiālus, kurus kādreiz ir savākuši kādi citi, vēl jo vairāk, kas nav bijušas tiesībsargājošās iestādes, bet sabiedriskās organizācijas? Bez šādu dokumentu pārbaudes, vai tiešām konkrētā persona ir sniegusi šādas ziņas, kas ir tajos dokumentos, kāpēc? Nevar balstīties uz šādiem materiāliem kā uz pierādījumiem."
Izskatot lietu, vairākām valstīm bija nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi. Visas atbildēja, izņemot Izraēlu. Tur prokurors vērsās saistībā ar Antona Kincles grāmatu Rīgas bendes nāve. Autors balstījies uz dokumentāliem faktiem, apgalvojot, ka Cukuru 1965. gadā Urugvajā nogalināja Izraēlas specdienesta Mossad aģenti, uzskatot, ka Cukurs piedalījies 30 tūkstošu ebreju iznīcināšanā. Zelčs atzīst, ka atbilde nav saņemta: "Tā tas arī palika, nācās pieņemt faktu - vai nu viņiem nav, ko izsniegt, vai arī viņi nevēlas.'
Cukura tuvinieki vairākkārt izteikuši vēlmi - tēva pīšļus no Brazīlijas pārvest uz Latviju, lai apglabātu Brāļu kapos, jo Cukurs bija Brīvības cīņu dalībnieks. Pretrunīgo viedokļu dēļ, šis jautājums viļāts kā karsts kartupelis turpu šurpu un vienmēr atlikts.
Cukura meita ir pārliecināta, ka viņas tēvs to ir pelnījis: "Bet tagad es dzirdu: jā, varēt jau var, bet nebūtu ieteicams. Tīrs vārds, nevainīgi apsūdzēts, bet nav ieteicams. Un es redzu, ja tie žīdi paši viņu nenotīrīs, tad tiem citiem ir bail viņam ķerties klāt. Tā ir tā patiesība."
Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis LNT ziņām norādīja, ka rīkoties sāks, "kad visi papīri būs kārtībā". "Pie mums daudzi nāk un grib pārapbedīt. Tas ir kuriozi, jo daudzi domā, ka tas ir privāti, bet tur ir par nopelniem. Aģentūra tikai nokomplektē paketi dokumentu. Ne Gailītis būs tas ģēnijs, kas izlems. Ko apbedīt, pirmkārt, nosaka vēsturiskā Brāļu kapu komiteja, visas karavīru organizācijas, Aizsardzības ministrija, NBS, ja tas ir jūtīgi - Ārlietu ministrija, vēsturnieki. Tādēļ svarīgi ir dokumenti, dokumenti, dokumenti," skaidroja Gailītis.
Latviešu virsnieku apvienība pirms nedēļas šo jautājumu jau skatījusi un devusi zaļo gaismu. "Virsnieku apvienības valdes vārdā es pasaku, ka mēs atbalstām Cukura pārapbedīšanu," LNT ziņām apliecināja Latvijas Virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš.
Arī Cukura meita ir pārliecināta, ka prokuratūras lēmums tēva lietā noņem morālas dabas šķēršļus tēva pīšļu pārvešanai uz Brāļu kapiem.
Cukura meita tik gandarīta
Meitai.
lasītāja