Ar "oligarhu lietas" sākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība - KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Jurašs ceturtdien žurnālistiem teica, ka iztaujāšana notikusi ļoti formāli, un viņam drīzāk licies, ka, tuvojoties komisijas darbības beigu termiņam, viņu vienkārši nevarēja neuzaicināt, taču komisijas darba pievienotā vērtība līdzinoties nullei.
Deputāti gribējuši zināt par "oligarhu" operatīvo lietu, taču, ņemot vērā, ka daļai komisijas locekļu nav pielaides valsts noslēpumam, atbildes uz jautājumiem Jurašs nebijis tiesīgs atklāt.
"Man šķiet, ka komisijai ir maz saturīgas vēlēšanās noskaidrot, kādi ir bijuši patiesie cēloņi kriminālprocesa izbeigšanai. Es uz komisiju raugos kā uz lielu farsu. Pats komisijas izveidošanas fakts ir labs, bet slikti tas, kādā veidā tika izvirzīts un apstiprināts komisijas priekšsēdētājs - Inguna Sudraba (NSL). Diemžēl Sudrabai, kura pieminēta "oligarhu" sarunās, bija pašai jāsaprot, ka pastāv interešu konflikts. Tāpat man nav saprotams, kāpēc komisijā kā prokuratūras pārstāvis piedalās prokurors Māris Leja, kurš pats bija kriminālprocesa uzraugošais prokurors. Šim prokuroram bija jāatrodas to personu vietā, kurām jāuzdod jautājumi," uzsvēra Jurašs.
Jurašs no komisijas negaidot objektīvu darba rezultātu, turklāt Sudraba jau medijos paspējusi nokomentēt lietas izmeklēšanu, pati nemaz vēl neuzdodot jautājumus tiem KNAB darbiniekiem, kuri ar šo lietu strādājuši.
Jurašs atkārtoja jau iepriekš vairākkārt publiski pausto, ka "oligarhu lietas" izmeklēšanā KNAB trūcis prokuratūras atbalsta un pret daļu no toreizējiem KNAB darbiniekiem vērstas represijas ar disciplinārlietu ierosināšanām.
"Atbalstu no prokuratūras mēs nesaņēmām jau no paša pirmā mirkļa, gan veicot operatīvās darbības pasākumus, gan kriminālprocesuālos pasākumus. Prokuratūras vēstījums bija tāds: jūs varat šeit darīt, ko gribat, bet mēs šeit neko neredzam un negribam redzēt. Šāda attieksme no prokuratūras bija maksimāli degradējoša. Pret lielu daļu to darbinieku, kuri bija dzinējspēks, lai lieta virzītos uz priekšu, tika izvērstas represijas, un šie pasākumi bija viens no pamatiem, kāpēc kriminālprocess tika izbeigts," norādīja Jurašs.
Vaicāts, vai tomēr nesaskata problēmas izmeklēšanas taktikā un izmeklētāju prasmē, piemēram, nenopratinot bijušo politiķi Andri Šķēli un citas personas, Jurašs atbildēja, ka šīs personas bija kriminālprocesā jāpratina, taču viņam un citiem toreizējiem kolēģiem ar lietas izmeklēšanu jau kopš 2012. gada nav bijusi saistība.
Jurašam joprojām neesot skaidrs, kāpēc ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav atjaunojis izmeklēšanu, turklāt jau šobrīd esot zināms, ka bijušo politiķu Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes legalizējušas savu biznesu uzņēmumā Rīgas tirdzniecības osta, par kuru sākotnēji notika izmeklēšana.
Kā ziņots, viesnīcas Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā "oligarhu lietā", kas tika ierosināta 2011.gadā.
KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas "oligarhu lietā".
KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto "oligarhu lietu". Pārbaudes rezultāti netiek publiski izpausti, taču tie ir nodoti vērtēšanai Drošības policijā, kas komentārus nesniedz.
js
santims
Skaidrs, ka farss