Premjers atgādināja, ka mediju nozarei piešķirti līdzekļi no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, kas paredzēti arī reģionālās preses piegāžu nodrošināšanai. Taču viņš arī atzina, ka ne valdībai, ne pašam vēl nav izdevies panākt ilgtermiņa prognozējamu risinājumus nozarei kā tādai.
Kultūras un satiksmes ministriem ir uzdots izstrādāt ilgtspējīgu modeli, kā risināt piegāžu problēmas. Viņaprāt, labākais risinājums būtu, ja Latvijas pasta pakalpojumu izmaksas padarītu faktiski, nevis mākslīgi lētākas, padarot piegāžu tīklu efektīvāku. Vienlaikus zināms, ka pašlaik pakalpojumu izmaksas aug, tostarp arī tāpēc, ka krities pieprasījums.
"Netīrāks veids ir tas, ko mēs tagad darām, vienkārši subsidējot izmaksas," pauda Kariņš, piebilstot, ka tas gan dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem, gan ir traucējoši izdevējiem, kas tādējādi nevar plānot savu darbību.
Otra iespēja ir pastāvīgas subsīdijas nozarei, paredzot tās budžetā, taču šis variants saskarsies ar lielu pretestību, īpaši no Finanšu ministrijas puses, pieļāva Kariņš, skaidrojot, ka ļaunākajā gadījumā tiks saglabāts pagaidu risinājums ar "piešpricēm".
Kā ziņots, valdība 7.aprīlī atbalstīja 2,04 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas masu mediju atbalstam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kā iepriekš bija norādīts Kultūras ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, šī summa nepieciešama, lai atbalstītu komerciālo mediju darbības nepārtrauktību un kapacitātes stiprināšanu. Tas savukārt nodrošinātu kvalitatīva vietējā nacionālās un reģionālās nozīmes satura radīšanu un stiprinātu valsts informatīvo telpu.
ha, ha
va vellos