"Es esmu atvērts un jau runājis ar potenciālajiem partneriem par šādu iespēju," intervijā TV24 norādīja premjers, runājot par ideju LNG būvniecību pie Saulkrastiem uzticēt valsts uzņēmumam.
"Līdz šim valdība un Saeima ir pieņēmušas īpašus noteikumus, lai attīstītu šādu termināli, tomēr nākamais jautājums, ir kurš to attīstīs", norāda premjers, vienlaikus paužot viedokli, ka gadījumā, "ja nāk attīstītājs un prasa ļoti lielas garantijas no valsts, tad valstij būtu jādomā, vai nav izdevīgāk termināli būvēt pašai".
Premjers saredz un ir iepazinies ar ekonomisko pamatojumu, ja LNG būvē pati valsts, taču šobrīd par to domāt esot mazliet pāragri - tas noteikti būšot viens no pirmajiem darbiem jaunajai valdībai.
Kariņš intervijā izteicās, ka LNG terminālis Latvijā būtu kritiskā infrastruktūra, un tas varētu kalpot par Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldnieka "Conexus Baltic Grid" papildinājumu.
Kā ziņots, septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
Valdība sākotnēji uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu LNG terminālim Saulkrastos.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".