Premjerministrs uzsvēra, ka vienīgais ceļš visu prioritāšu finansēšanai būtu strauja nodokļu sistēmas maiņa, par ko patlaban runas neesot. "Mums nav patlaban saredzams, kā budžetu varētu palielināt tā, lai visus pieprasījumus varētu realizēt," atzina politiķis.
"Visu [apmierināt] mēs nekad nevarēsim, bet tas nav nekas jauns," sacīja Kariņš, piebilstot, ka koalīcijas pieņemtais lēmums vēlāk būs jāskaidro arī sabiedrībai.
Kā ziņots, ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.
Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334. Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.
FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.
Tāpat finansiāli ietilpīgs ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasījums prioritārajiem pasākumiem - 2020.gadam tiek papildus prasīti 128,7 miljoni eiro, 2021.gadam - 185,4 miljoni eiro un 2022.gadam - 218,8 miljoni eiro. Savukārt Satiksmes ministrija prioritārajiem pasākumiem 2020.gadam prasa 123,2 miljonus eiro, 2021.gadam - 132,8 miljonus eiro un 2022.gadam - 154,8 miljonus eiro.
Varbūt
Scorseze
Seska Smaka