Tā Kariņš komentēja jautājumu par atsevišķu rietumvalstu politiķu uzskatiem, ka Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt, Ukrainai upurējot daļu teritorijas, kas dotu arī iespēju Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam "nezaudēt seju".
"Vienīgais risinājums šim karam ir Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums," uzsvēra valdības vadītājs, skaidrojot, ka jebkas cits potenciāli nozīmētu to, ka Krievijai tiktu iedots laiks un iespēja atjaunot bruņotos spēkus, lai pēc tam Ukrainā vai citur atkal mēģinātu īstenot "savas iedomātās impērijas paplašināšanu vai atjaunošanu".
Tiem ārvalstu politiķiem, kuri uzskata, ka Ukrainai vajadzētu upurēt daļu savas teritorijas un tajā dzīvojošos iedzīvotājus, Kariņš aicina pašiem sev uzdot jautājumu, vai viņi ir gatavi upurēt savas valsts iedzīvotājus un teritoriju. Līdz ar to minētā pieeja ir absurda, uzsvēra valdības vadītājs.
"Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka pievienojas premjera nostājai. Politiķis arī norādīja, ka minētā ierosinājuma izskanēšana liecina, ka Krievijas iedarbina savus ietekmes aģentus gan Eiropas Savienībā (ES), gan citās valstīs, mēģinot novilcināt savu sagrāvi karā pret Ukrainu.
Latvijai jāuzsver, ka Ukrainas iestāšanās ES nevar būt gandrīz desmit gadus risināms jautājums, pauda politiķis. Iespējams, to nevar nokārtot piecos mēnešos, bet to var panākt "ļoti īsā" termiņā, norādīja Bordāns, skaidrojot, ka šāds solis ir arī Latvijas interesēs, lai arī mūsu reģionam būtu atbilstošs svars ES.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka ir iluzori domāt, ka piekāpšanās vai sarunu vešana ar asinskāru agresoru varētu novest pie jebkāda jēdzīga rezultāta.
"Tas, ko pagātne arī ir pierādījusi, - ka, šādos brīžos piekāpjoties, meklējot kaut kādus risinājumus, tiek panākts tieši pretējais. Šāda veida agresorvalsts saprot tikai spēku un jebko pārējo novērtē kā vājuma pazīmi. Līdz ar to mums ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts, lai Ukraina šajā karā uzvarētu," atzīmēja Plešs.
Līdzīgu viedokli pauda arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kurš skaidroja, ka pēc 2008.gada Krievijas iebrukuma Gruzijā, 2014.gada Krimas aneksijas un kara sākšanas Austrumukrainā vairākas ES valstis neizdarīja vajadzīgos secinājumus attiecībā uz Krieviju, tomēr pašlaik ir pēdējais brīdis tādu pieņemšanai.
"Ja runājam par to, ka mēs gribam šeit, Eiropā, nodrošināt stabilu, drošu dzīvi, miermīlīgu dzīvi, tad nav citas izejas kā agresoru apturēt, izdarīt visus nepieciešamos darbus, visas nepieciešamās sankcijas, lai nekad vairāk šāda agresija nebūtu iespējama Eiropas centrā," sacīja zemkopības ministrs.
LETA jau rakstīja, ka Francijas prezidents piedāvājis Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti, lai Krievijas prezidentam Putinam palīdzētu "saglabāt seju", intervijā Itālijas telekanālam "Rai 1" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis norādīja, ka viņam piedāvāja zināmas lietas, kas ir saistītas ar piekāpšanos attiecībā uz mūsu suverenitāti, lai prezidentam Putinam saglabātu seju. "Man šķiet, ka tas nav pārāk korekti no līderu puses. Mēs neesam gatavi kādam kaut ko saglabāt un par to zaudēt savas teritorijas," sacīja Ukrainas prezidents.