Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka, Kariņa ieskatā, vakcīnu pieejamības plānam ir jābūt precīzam, saprotamam un izpildāmam.
"Drīzumā gaidāmās vakcīnas ir būtisks pavērsiens cīņā pret pandēmiju. Atbildīgajiem dienestiem ir jābūt pilnīgā gatavībā nodrošināt vakcīnu uzglabāšanu, piegādi līdz vakcinācijas kabinetiem, vakcinācijas procesu un prioritāro grupu informēšanu par vakcināciju," atzina premjers.
Kariņš uzsvēra, ka VM jāturpina darbs pie plāna detalizācijas, lai vakcinācijas process notiktu nevainojami un pēc iespējas ātrāk tiktu sasniegta plaša sabiedrības imunitāte pret koronavīrusu.
"Jo ātrāk to sasniegsim, jo ātrāk varēsim atgriezties pie ierastās ikdienas," piebilda Ministru prezidents.
VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško ceturtdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.
Kā norādīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Latvijā Uldis Mitenbergs, ir "apsveicami, ka Latvijai ir stratēģija, kā veikt vakcināciju". Viņš arī atzinīgi vērtēja mērķi kopumā vakcinēt 800 000 iedzīvotāju, piebilstot, ka pasaulē tiek plānots sākumā vakcinēt vismaz 3% kopējās populācijas, bet līdz nākamā gada beigām - 20%. "Latvijas stratēģija pilnībā atbilst PVO ekspertu grupas sniegtajām rekomendācijām," piebilda Mitenbergs.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis savukārt uzskata, ka ātrāk par martu vakcīnas aktīvā lietošanā Latvijā saņemt nevarēs. Mediķis arī vērsa uzmanību uz sadales jautājumu, jo, viņaprāt, sākotnējais vakcīnu daudzums nebūs pietiekams, lai tās piešķirtu "visiem uzreiz".
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 - no uzņēmumiem BioNTech un Pfizer, kā arī farmācijas kompānijas Moderna.
Rekomendāciju par BioNTech un Pfizer izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par Moderna vakcīnu - līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā - no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem - tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.
VM aplēsusi, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro. Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.
VM galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis aģentūrai LETA sacīja, ka tad, kad Latvijā vakcīna būs pieejama, tās skaits būšot neliels, un Latvija vakcinācijai pret Covid-19 būs gatava. Viņš minēja, ka attiecībā uz Pfizer vakcīnu ir zināms loģistikas izaicinājums, jo jānodrošina īpašas aukstuma ķēdes. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sākumā Latvijai nepiegādās milzīgu daudzumu vakcīnu, tāpēc Latvija tam būs gatava, un pie tā jau strādājot.
Arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens sacīja, ka Latvijā jau strādā pie šīs vakcīnas specifiskā temperatūras režīma nodrošināšanas, kas nepieciešams ilgtermiņa glabāšanai. Esošā informācija liecinot, ka īstermiņā šīs vakcīnas varēšot glabāt normālā aukstuma režīmā, proti, ledusskapja režīmā, tāpat kā citas vakcīnas, norādīja ZVA direktors.