Vienlaikus viņš prognozēja, ka būtiskākie procentu likmju kāpumi jau ir aiz muguras, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes ir paaugstinājusi jau 10 sanāksmes pēc kārtas. Ja paaugstinājumi vēl būs, tad tie būs nelieli.
Kazāks arī uzsvēra, ka inflācija eirozonā ir sākusi būtiski samazināties, tomēr pamatinflācija gan eirozonā, gan arī Latvijā vēl ir ļoti noturīga, un tur lūzuma punktam vēl jāpienāk. Latvijas Bankas prezidents pieļāva, ka tas varētu notikt tuvākajos mēnešos.
Tāpat Kazāks uzsvēra, ka ECB turpinās inflāciju ierobežojošo politiku, jo pie vēlamā 2% inflācijas līmeņa varētu nonākt tikai 2025.gada beigās.
"Ierobežojošā monetārā politika sekmē inflācijas mazināšanos. Ilgstoša augsta inflācijai ekonomikai nodarītu lielāku kaitējumu nekā augstas procentu likmes. Tās ir rūgtas zāles, bet labāku patlaban nav," sacīja Kazāks.
Viņš piebilda, ka monetārajai politikai vēl kādu laiku būs jābūt ierobežojošai, jo labie signāli par inflācijas samazināšanos vēl nav pietiekami stipri.
Vienlaikus Kazāks arī uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut inflācijas atjaunošanos.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sacīja, ka procentu likmju ietekme uz inflāciju Latvijā ir negaidīti augsta. Tostarp 2023.gadā procentu likmes Latvijā samazina inflāciju par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet 2024. un 2025.gadā inflāciju samazinošā ietekme būs par četriem procentpunktiem.