Kā jūs – Rīgas domes (RD) un vispār lielās politikas jaunpienācēji – partija Progresīvie jūtaties šobrīd vienā domes koalīcijā ar A/P, ņemot vērā skandālu, kas nerimst ap LA iespējamo nelikumīgo finansēšanu un šīs partijas līdera Jura Pūces demisiju no pašvaldības pārraugoša ministra amata pēc meliem par svešas privileģētas caurlaides izmantošanu?
Nu jā – viens, kā mēs jūtamies frakcijā, otrs, kā mēs vispār jūtamies šajā "pārmaiņu koalīcijā". Tā bija tieši Progresīvo iniciatīva tā to saukt, jo pašās pirmajās dienās pēc vēlēšanām politikas eksperti un mediji, mūsuprāt, grēkoja, sakot, ka galvaspilsētā un valdībā beidzot ir viena un tā pati koalīcija, kas tagad ļaus saskaņoti strādāt. Un mēs bijām tie, kas lūdza teikt, ka tā gluži nav, jo, ja mēs paskatāmies uz RD, tad ļoti daudzi jaunievēlētie deputāti ir no Progresīvajiem un arī no [Edvarda] Smiltēna Latvijas Reģionu apvienības, kuri nemaz nav valdības partijas. Tomēr mēs gribam parādīt, ka te ir atšķirības gan ideoloģiskajās vērtībās, gan tajā, kā mēs vēlētos strādāt.
Līdz ar to, kā mēs jūtamies? Mēs jūtamies labi ar to, kādas pozīcijas esam ieguvuši, ka mēs varam noteikt dienas kārtību RD, bet visbūtiskākie izaicinājumi būs tūlīt, kad tiks skatīts pašvaldības budžets miljarda eiro apmērā. Un tad jau, visticamāk, būs redzams, kā mēs spējam ne tikai vārdos, bet arī prioritātēs noteikt kursa maiņu. Progresīvie gribētu savu sociālo politiku RD pretnostatīt tai, kāda tiek realizēta valdībā [Ramonas] Petravičas kundzes izpildījumā. Šobrīd ir klusums pirms lielajiem izaicinošajiem notikumiem. Burtiski trešdien mēra kabinetā sāksies diskusijas par budžetu.
Jūs ar to "pārmaiņu koalīcijas" saukli šobrīd, ņemot vērā A/P un Pūces skandālu, esat tikpat riskantā situācijā kā "tiesiskuma koalīcija", kad viss, kas tiek darīts pretēji, tiek izmantots, lai kariķētu šos lozungus.
Nu jā, tas ir diezgan izaicinoši. Bet tomēr, ja mēs paskatāmies tās pirmās Māra Mičerevska [RD deputāts, kurš izstājās no A/P, paziņojot par dažādiem pārkāpumiem partijā – red.] "sarunas", tas ir, par Juri Pūci – valdības ministru, šobrīd Saeimas deputātu, par viena nozīmīga politiska spēka finansēšanu, tad tas mums ir pilnīgi nepieņemami un mēs norobežojamies, un, visticamāk, turpināsies mūsu nosodījums un rīcība saistībā ar šo visu. Man ir bijis svarīgi, lai kaut kas tāds, kas notiek valdībā, nekas tāds nenotiktu RD. Es arī Mičerevski aicināju atklāti runāt RD frakcijā, vai viņš ir izjutis ietekmes Rīgā, mūsu frakcijā, vai viņš ir izjutis mēra birojā – to man bija ļoti svarīgi kā frakcijas vadītājam saprast. Un tas bija galvenais iemesls, kādēļ es teicu, ka neredzu pamatu Mičerevski izslēgt no frakcijas, jo viņš teica, ka kaut kas tāds te nav noticis.
Un jums tas nešķiet dīvaini, ka sponsoriem, nelegālam finansējumam ir interese par valdības lēmumiem, bet nekādas intereses ietekmēt pašvaldības ar miljarda budžetu lēmumus?
Mēs strādājam pusotru mēnesi un šobrīd redzam tieši pretējo. Tagad nevienam tas vairs nav noslēpums, ka pilsētas mērs Mārtiņš Staķis, parādot, ka tā ir "pārmaiņu koalīcija", nebaidoties, ka tie ir vistuvākie sadarbības partneri, ar savu biroju bija tie, kuri atklāja to mānīšanos un necentās noslēpt šo reģistrēto numuru, kas izmantoja caurlaidi. Nesekoja tās darbības Latvijas politikā, kad cenšas viens otru piesegt.
Jā, es piekrītu, ka bažām ir pamats, bet tas ir mūsu kā Progresīvo partijas izaicinājums. Mēs jau pirms vēlēšanām, kad panācām vienošanos par sadarbību ar A/P, apzināti iekļāvām punktu, ka kampaņas finansēšanā pienesums ir jādod strikti pēc deputātu kandidātu skaita, un mēs, būdami 25% kandidātu sarakstā, paši godīgi finansējām savu kampaņas daļu. Līdz ar to gribam strikti noraidīt tās runas, ka Progresīvie te esam, atvainojiet, "uz svešas naudas ievēlēti". Es esmu ļoti lepns, ka augustā 91 cilvēks ziedoja mūsu kampaņai nelielas summas – vidēji līdz 100 eiro. Tas parāda to būtisko atšķirību, ka politiku var veidot savādāk un nav pamatoti apgalvot, ka "gan jau visas partijas tā dara".
Svētdien De facto sižetā izskanēja, ka viena no iespējamām skaidras naudas nodošanām iemaksai A/P kasē notikusi tieši dienā, kad apvienība ar Progresīvajiem slēgtajā Tērbatas ielā prezentēja kopīgo sarakstu. Kādēļ todien? Un vai jūs, ar šīsdienas acīm raugoties, nesajutāt ko dīvainu?
Patiesībā nejutu, pilnīgi nejutu. Protams, mums bija bažas. Ja atceraties, uz Saeimas vēlēšanām mums bija aicinājums iet kopīgā sarakstā, kad mēs diezgan atklāti pamatojām, kāpēc labprāt ietu ar Par!, bet kritiski vērtējām LA tieši šo iemeslu dēļ. Bet mums bija tādas pamatotas cerības, es atļaušos teikt, ka pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas – partijas tiek ļoti dāsni finansētas no valsts budžeta un mēs paši no sava piemēra, lai arī saņemam samērā nelielu naudu, saprotam, cik ļoti liels risks ir to zaudēt kādu pārkāpumu dēļ. Tāpēc man bija varbūt naivas cerības, ka sadarbības partneri neriskēs dažu tūkstošu (gan jau te sakrājas vairāk tūkstošu) dēļ ar tik lielu atbalstu, kas nāk no valsts.
Mums ir ilgtermiņa stratēģiskais mērķis mainīt šo ideoloģisko virzienu Latvijā. Pirmais solis ir sperts RD vēlēšanās, un cerēsim arī uz nākošajiem soļiem. Un redzēsim, ko šobrīd darīs Par! – vai pārvērtēs savu lēmumu par sadarbību ar LA.
Un, kas Par! būtu jādara? Jo, ja mēs paskatāmies, "paristi" Saeimas balsojumā par Pūces ievēlēšanu darbam komisijās necentās izrādīt pat simbolisku nosodījumu, bet balsoja "par", saglabāja lojalitāti.
Es zinu, ka burtiski šajās dienās Par! notiek aktīvas diskusijas par savu politisko nākotni, un tas laikam būtu nepareizi, ja es censtos tik pieredzējušiem politiķiem, kolēģiem dot padomus, kā viņiem tagad būtu jārīkojas. Progresīvajiem drīzāk uzdevums būtu ar savu rīcību parādīt, ka var veidot politiku citādāk. Es atturēšos pamācīt, jo zinu, ka tā izšķiršanās Par! notiek ļoti emocionāli kaislīgās diskusijās. Nenostāšos kādā pusē, lai nenokaitētu atmosfēru vēl vairāk.
Tad jautāšu par Progresīvo pašu izvēli. Vai jūs pēc visa notiekošā vairs nekad nekādās kombinācijās nestartēsiet kopā ar LA?
Es domāju, ka šis mums noteikti ir liels pārbaudījums, kas atrisināsies dienu līdz nedēļu laikā. Mēs nebūsim tie, kas šo lēmumu ļoti ieildzinās, iemidzinās, cenšoties "nosēdēt" šo lēmumu. Pieņemsim lēmumu jau tuvākajā laikā. Esmu jau neoficiāli uzrunājis jauno LA vadītāju [Ivaru] Ijaba kungu tikties uz atklātu sarunu, vēl neesam vienojušies par konkrētu datumu. Nu, tas, ko Progresīvie ir mācījušies, visticamāk, no iepriekšējiem laikiem – mēs šīs attiecības ne turpināsim, ne izbeigsim ar Twitter ierakstu. Mēs vēlamies satikties uz atklātu sarunu, jo es gribu dzirdēt Ivara Ijaba viedokli. Jo tas arī ir mainīgs, ja paskatāmies pirmo komentāru par Mičerevski ["denunciants, kurš kādu iemeslu dēļ ceļ neslavu partijai" – red.] un pēdējo komentāru [ka Mičerevska liecības ir KNAB izvērtējuma vērtas un Pūcem jāsniedz skaidrojumi – red.]. Mēs gribam dzirdēt, vai būs aktīva rīcība no Ijaba kā līdera puses, vai centīsies šo visu ievest kaut kādā tiesvedībā, nomuļļāšanas procesā.
Un kas nebūtu "nomuļļāšanas procesi"? Ko jūs gaidāt no A/P – Pūces un Jaunupa izslēgšanu, distancēšanos no viņiem?
Nu tam noteikti jābūt skaidri politiskam, nevis censties rīkoties pret trauksmes cēlēju kā pret vainīgo. Bet uzņemties atbildību, skaidri un godīgi komunicēt, teikt, kādas pārmaiņas Ijabs kā jaunais partijas vadītājs īstenos. Vai jūsu nosauktās, vai kādas citas – es tiešām neloloju nekādas ilūzijas vai cerības, bet tā tikšanās ir nepieciešama, jo, kā teicu, tas laiks ir pagājis, kad īsziņās attiecības kārtoja.
Jums kā politologam arī Ijabs taču ir lasījis lekcijas? Noteikti esat dzirdējis no viņa par varas autoritātes problēmām demokrātijā, par Jurgena Hābermāsa idejām. Ņemot to vērā, vai jums ir idejas, kādus padomus Edgars Jaunups varētu sniegt Ijabam kā viņa palīgs Eiropas Parlamenta deputāta birojā?
(Ilga pauze.) Nespēju iedomāties.
Un par ko tas liecina?
Droši vien par kaut kādām attiecībām, kuras nav tik formālas, iespējams, teiksim tā. Bet es tiešām gribu sagaidīt sarunu ar Ivaru Ijabu.
Kāds polittehnologs šobrīd, izmantojot situāciju, varētu iet pie A/P sponsoriem un ciniski teikt: jūs šajā politprojektā esat ieguldījuši daudz naudas un laika, klau, restartējam to projektu, kaut vai nomainām Jaunupu un turpinām ar Progresīvajiem un Par!
Es atklāšu noslēpumu, kas šķitīs tik naivs, bet ir tik patiess. Kāpēc Progresīvie guva panākumus šajā kopīgajā sarakstā? Mēs tiešām to analizējām un nonācām pie naudas – tā nauda tiek savākta savām rokām. Un tieši šie mazie ziedotāji ir faktiski tie, kuri ievēlēja un aizveda uz vēlēšanu iecirkņiem savus draugus un ģimenes locekļus, jo viņi ir investējuši partijā 5, 10, 50, 100 eiro. Un viņi ir mūsu galvenie balsu nodrošinātāji šajās vēlēšanās. Savukārt mūsu partneri sarakstā bija izdevuši drukātos medijus, safilmējuši klipus...
Politiķi par Mičerevska kunga saceltā atmaskošanas skandāla arhitektu uzskata viņa draugu un priekšvēlēšanu kampaņu konsultantu Gintu Knoku, kurš ir kļuvis par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa politisko padomnieku. Tas jums liek uz notiekošajiem procesiem paskatīties no cita skatu punkta?
Man ir liels prieks, ka Mārtiņa Staķa loma gan apvienībā, gan paša partijā ir redzami pieaugusi. Par tiem arhitektiem patiesi nezinu, es arī esmu dzirdējis šīs runas, ko jūs tikko minējāt. Bet esmu runājis ar Mārtiņu, viņš redz, ka jautājumā ar caurlaidi rīkojās, vadoties pēc savas sirdsapziņas. Jā, un, kad bija jautājums par Māra Mičerevska izslēgšanu no frakcijas, es neslēpšu, ka ne tikai LA uzskatīja, ka viņš ir jāizslēdz, bet zvanīja arī cilvēki no Par!, kas aicināja šādi rīkoties.
Cilvēki no Saeimas vai polittehnologi?
Es atļaušos nepateikt.
Līdz ar to es domāju, ka šie stratēģi, arhitekti nemaz nezināja, kā šis jautājums beigās atrisināsies. It kā jau šķiet, ka tur režijas pēdas ved: gan tas, ka šis jautājums visu laiku tiek turēts sabiedriskajā dienaskārtībā, netiek izstāstīts viss uzreiz, bet pa daļām. Bet, lai vai kā, man šķiet, ka tas kopīgajai politiskajai kultūrai nāk tikai par labu, lai arī šī granāta šobrīd ir trāpījusi visiem. Nezinu, ar kādiem nodomiem, bet beigās tas rezultāts kopīgajai politiskajai virtuvei nāk par labu.
Ja es jums lūgtu salīdzināt polittehnologu Edgaru Jaunupu un polittehnologu Gintu Knoku? Vai un kāda starp viņiem ir atšķirība?
(Ilga pauze.) Muļķīgākais, ko teikt, ka es par to neesmu domājis, bet es tiešām neesmu par to domājis. Jaunupa vārds ir daudzus gadus bijis aktīvs dažādos politiskajos spēkos, līdzīgi jau arī Gints Knoks, vienkārši viņa vārds nav bijis analizēts un publiski apspriests. Līdz ar to Gints Knoks ir nezināms cilvēks, bet es ceru, ka viņa nodomi ir labvēlīgi. Un es ceru, ka dažu cilvēku ietekme uz konkrētām politiskām partijām mazināsies – lai ir valdes, lai ir biedri, lai partiju darba grupas un deputāti ir tie cilvēki, kuriem vajadzētu ietekmēt politiku. Knoks ir mēra biroja oficiāla amatpersona, kurai mēs varam sekot līdzi, un es ceru, ka drīz arī pašvaldību konsultantiem un departamentu vadītājiem būs jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācijas.
Knoks varētu ieņemt Jaunupa vietu?
Es ceru, ka neviens neieņems. Tas gan ir citu politisko partiju izvēles jautājums. Tas ir dabiski, ka cilvēki, kas ir aktīvāki, var vairāk veidot šo politiku. Es, Mārtiņš Kossovičs, kā A/P un Progresīvo frakcijas priekšsēdētājs esmu aktīvāks nekā ierindas biedri, bet būtu labi, ja cilvēki leģitīmi veidotu savu varu politiskajā partijā kā priekšsēdētājs, valdes loceklis, frakcijas vadītājs. Tad tas nav nekas nosodāms, ja viņš ir ietekmīgs savā partijā, domē, valdībā, valstī.
Vai Progresīvo biedrs Edgars Labsvīrs konsultējās ar jums, pirms pamest Nacionālā veselības dienesta vadītāja amatu?
Visu cieņu Edgaram, viņš bija ļoti aktīvs cilvēks, patiesībā mūsu veselības ministra amata kandidāts. Līdz par lielu pārsteigumu mums veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) izvēlējās viņu par dienesta vadītāju. Mēs lūdzām viņu neapturēt darbību partijā, bet viņš tiešām distancējās. Atceros tikai vienu neklātienes sapulci ar viņu pavasarī, kurā vēl pirms visām ziņām un masku iepirkumiem Edgars stāstīja par grūtībām un izaicinājumiem, ar ko saskāries, bet tie lēmumi netika saskaņoti.
Viņš norādīja uz kādu spiedienu?
Nē, viņš, ja godīgi, ir ļoti introverts cilvēks.