Viņš norādīja, ka, salīdzinot 2014.gadu ar 2017.gadu, patlaban arvien vairāk sieviešu, kas cietušas no vardarbības, vēršas pēc palīdzības policijā nevis tiesā, kas nozīmējot, ka sievietes sapratušas, ka policijā nav tikai formāla attieksme. Ļoti svarīgi vardarbības gadījumus atpazīt, turklāt ar izpratni pret vardarbību kopumā, skaidroja Ķuzis.
Pēc viņa domām, Latvijā pret vardarbību ģimenē neizturas nosodoši, turklāt daudzos gadījumos tā tiek uztverta par dzīves normu. Šī iemesla dēļ arī policistiem jāmācās, kā atpazīt un kā rīkoties šādas vardarbības gadījumos.
VP priekšnieks uzsvēra, ka policistiem jādara viss, lai vardarbību pārtrauktu, tomēr svarīgi arī, kas notiek ar ģimeni un cilvēkiem pēc tam, kad policijas darbinieki savu darbu pabeiguši. Svarīgi noteikt, kurš ar šiem cilvēkiem strādās un kas ar viņiem notiks pēc policijas iesaistīšanās, jo reizēm policija dodas uz izsaukumiem, kur vardarbība notikusi pat četras reizes.
Ķuzis uzsvēra sociālo dienestu nozīmīgumu, kā arī nepieciešamību iesaistīt procesā, lai novērstu pret sievieti vērstu vardarbību. "Tā ir sociāla problēma, kuru ar cietumu un represijām nevarēs izskaust," sacīja VP priekšnieks.
Preses konferencē informēja par pilotprojektu, kas īstenots kā pirmais posms Eiropas Savienības līdzfinansētā starpnozaru projektā "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem", lai mazinātu vardarbības pret sievietēm gadījumus un iedrošinātu cietušos vērsties pēc palīdzības, kā arī ziņot par nodarījumu. Šajā posmā īstenots pilotprojekts Tukuma pašvaldībā, kur visas iesaistītās institūcijas, strādājot vienotā komandā, praksē pārbaudīja un adaptēja tādu starpinstitucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas balstīts uz vardarbībā cietušās sievietes vajadzībām un konkrēto situāciju.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs sacīja, ka vardarbība nav vienkārša, tā ir kompleksa problēma, kurai nav tūlītēja atrisinājuma, tāpēc īstenotā projekta gaitā tapa riska izvērtējuma anketa, kuru policists kopā ar cietušo personu aizpilda, lai saprastu, cik nopietna problēma vērojama ģimenē. Anketā arī tiek jautāts, vai cietušā persona vēlas tikt nošķirta no vardarbīgās personas, turklāt arī, ja persona to nevēlas, anketa tiek nosūtīta sociālajam dienestam, kuram jāizvērtē, kādā šajā gadījumā rīkoties tālāk.
Pēc Baha domām, anketa, kas tapusi pateicoties biedrības "Centrs Marta" veidotajām fokusa grupām ar jau vardarbību piedzīvojušām sievietēm, ir ļoti praktisks instruments jeb precīza instrukcija, ka policistam rīkoties, saskaroties ar vardarbību pret sievieti. Anketa nodrošina ilgāku sarunu starp policijas darbinieku un cietušo, kā rezultātā var saprast, cik nopietna ir situācija un vai sieviete vardarbīgās attiecībās ir ilgstoši.
Bahs norādīja, ka pilotprojekta īstenošanas trīs mēnešos jau redzami pirmie rezultāti - pieaudzis iesniegto pieteikumu skaits par nošķiršanu, turklāt no prakses redzams, ka tas ir labs mehānisms, kā panākt vardarbības neatkārtošanos. Tāpat līdz šim policijai nebija obligāti jāziņo sociālajam dienestam, ja visi ģimenes locekļi ir pieauguši, taču tagad anketa dienestam jānosūta jebkurā gadījumā.
Bahs piebilda, ka policijas uzdevums ir nodzēst ugunsgrēku, bet problēmas risināšanai nepieciešams ilgstošs sociālā dienesta darbs.
Kā ziņots, lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā un iedrošinātu sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un biedrību "Centrs Marta", kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu starpnozaru projektu "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem".
Projekta mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un adaptēt praksē tādu institucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas tiek balstīts uz sievietes, kas cietusi no vardarbības, vajadzībām un situāciju. Projektā tiks sagatavota un speciālistiem piedāvāta jauna rīcības shēma jeb ceļvedis, ko izmantot, lai novērtētu situāciju un rīkotos efektīvi katrā gadījumā.
Projekta veicēji uzskata, ka medijiem ir izšķirīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā, aktualizējot cilvēktiesību un drošības jautājumus, nodrošinot, ka vardarbības pret sievieti gadījumi tiek atspoguļoti profesionāli, bez stereotipiem un nevainojot cietušo. Ar mediju starpniecību iecerēts padziļināt sabiedrības izpratni par vardarbības tēmu un uzlabot zināšanas par veidiem un risinājumiem, kādi pieejami, lai pārtrauktu vardarbību.
Savukārt cietušās sievietes un arī līdzcilvēki, kas zina vai nojauš par ģimenē valdošo vardarbību, tiks uzrunāti ar šim nolūkam izstrādātiem un sagatavotiem informatīviem materiāliem.