Valsts drošība nav tikai bruņoto spēku atbildība, tādēļ īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš iekšējai drošībai, jo tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā, akcentēja Valsts prezidents.
"Iekšējai drošībai tādēļ turpmākajos gados (..) jābūt prioritātei arī valsts budžetā, jo iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados "jāpievelkas" līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim," uzsvēra Levits.
Valsts augstākā amatpersona norādīja uz vairākām problēmām - ka valsts robeža vēl nav pietiekoši nostiprināta un ka Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma un atbilstošas infrastruktūras. "Un ne mazāk svarīgi - profesionāli labi izglītots personāls," pauda Levits.
Aizsardzības jomā Valsts prezidents redz nepieciešamību palielināt NBS skaitlisko sastāvu un attīstīt kaujasspējas. Aizsardzības budžets palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tomēr nākamajai Saeimai būtu vēlreiz jāraugās, vai tas ir pietiekami un vai šis procents būtu vēl jāpalielina, pauda Levits.
Viņš norādīja, ka blakus mūsu NBS nozīmīga ir NATO sabiedroto klātbūtne un arī šajā jomā nepieciešams resursu palielinājums.
"NATO klātbūtnei Latvijā un visā Baltijas reģionā ir jābūt pienācīgi iezīmētai jaunajā NATO aizsardzības koncepcijā, kas tiks pieņemta pēc divām nedēļām Madridē. Latvija samitā kopā ar citām austrumu flanga valstīm stingri pastāvēs uz pietiekamu NATO spēku klātbūtni visās austrumu flanga valstīs," uzsvēra Valsts prezidents.
Kā ziņots, pēc 14.Saeimas vēlēšanām, izvēloties nākamo Ministru prezidenta kandidātu, Levits ir apņēmies rūpīgi vērtēt, vai pretendents piedāvās "konkrētu, saprātīgu rīcībpolitiku", lai Latviju padarītu drošāku un krīzēs izturīgāku, šodien uzrunā Saeimā sacīja Valsts prezidents.