Viņš jau pirmdien pēc raķešu triecieniem Kijivā pauda, ka globālais atbalsts Ukrainai jādubulto, un ka pēdējā bumbu nomešana Kijivā un citos Ukrainas reģionos novērš jebkādas šaubas, ka Krievija ir teroristu valsts, kas tiecas uz iznīcināšanu un dominēšanu.
LTV prezidents uzsvēra, ka palīdzība Ukrainai ir jāsniedz tādā apmērā, lai nevis tikai pārtrauktu to, bet nodrošinātu Ukrainai uzvaru. "Mēs redzam, ka Ukraina spēj pievarēt Krievijas karaspēku, ka Ukraina spēj atkarot savas okupētās teritorijas. Mums ir jādod visa nepieciešamā palīdzība, lai Ukraina to varētu, un pēc iespējas ātrāk. Jo ātrāk karš beigsies ar krievu izvākšanos no Ukrainas teritorijas, jo mazāk būs upuru," sacīja Levits.
Jautāts, vai Latvijai vēl ir, ko dot Ukrainai, lai nepietrūktu pašai, prezidents atbildēja, ka tikmēr, kamēr Krievija lielāko daļu savu spēku ir koncentrējusi Ukrainā, Latvijas tiešais apdraudējums ir relatīvi mazāks.
Vienlaikus valsts pirmā persona mudināja perspektīvā palielināt Latvijas bruņotos spēkus. "Protams, Krievija tagad ir aizņemta Ukrainā, bet pēc Ukrainas kara beigām Krievija turpinās apdraudējumu visai brīvajai Eiropai, tādēļ mums ir jādod sava artava mūsu valsts un visas Eiropas aizsardzībai," sacīja Levits.
Komentējot Krievijas kodolieroču draudus, prezidents atzina, ka "situācija ir trausla, bet nav draudoša". Pēc viņa teiktā, Krievijai, pielietojot kodolieročus, būtu svarīgi rēķināties ar kaut kādiem panākumiem, taču skaidrs, ka jebkurš kodolieroču pielietošanas mēģinājums Krievijai pašai radīs katastrofālas sekas, kā to ir apsolījis arī ASV prezidents Džo Baidens
Levits arī atkārtoti uzsvēra iepriekš pausto, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā izvērtēšanai ir nepieciešams jau tagad sākt veidot starptautisku tribunālu. Viņaprāt, tas nākotnē varētu atturēt potenciālās agresorvalstis no līdzīgām izdarībām, kādas īsteno Krievija.
Kā ziņots, pirmdien Krievija raidīja raķetes uz vairākām Ukrainas pilsētām, tajā skaitā Kijivu, Žitomiru, Ļvivu, Ternopiļu un Dņipro.