Daudzi no malas esošie vēlēšanu rezultātus komentējuši, gribējās iztaujāt cilvēku, kurš pats dažādos laikos, kā saka, to putras katliņu vārījis. Kāds ir iespaids par vēlēšanu gaitu un rezultātiem? Kāpēc tie nebija tādi, kādus uzrādīja socioloģiskie pētījumi?
Protams, politikas eksperti vienmēr pēc vēlēšanām mīl teikt: nū, es jau apmēram tā paredzēju. Īstenībā nē, īstenībā es domāju, ka ir pārsteigumi.
Piemēram?
Liels pārsteigums ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP), es pat teiktu, katastrofālais rezultāts – 4,3%.
Viņu kandidāts nebija tautā īpaši pazīstams un iepriekš mīlēts.
Socioloģija visu pirmsvēlēšanu periodu rādīja, ka viņiem reitings ir pietiekami stabils, pietiekami labs. Kandidāts jau arī pietiekami atpazīstams, salīdzināms, piemēram, ar Ijaba kungu no Attīstībai/Par! (A/P), nu varbūt ne tik zināms, bet, lai vismaz piecus procentus pārvarētu, popularitātes būtu jāpietiek.
Ijaba ievēlēšanu balstīja nesalīdzināmi lielāks reklāmas budžets.
Jā, bet, vienalga, tie cipari nav tik lieli – lai dabūtu kaut piecus procentus, bija nepieciešams nedaudz vairāk par 23 tūkstošiem balsu, tas it kā nav pārāk grūts uzdevums valdošajai partijai, kura salīdzinoši nesen spoži nostartējusi Saeimas vēlēšanās. Viņu tagadējais rezultāts ir ārkārtīgi interesants, tas liecina, ka JKP kuģis ir tikpat nestabils kā KPV LV jau faktiski nogrimušais kuģis, par kuru vispār nerunā. KPV LV dabūja mazāk par 1%, neviens to vispār pat nepiemin kā uzmanības vērtu notikumu, lai gan arī tā ir viena no valdību veidojošajām partijām, kas Saeimas vēlēšanās guvusi labu rezultātu un joprojām ir ar lielu ietekmi uz visiem procesiem, tajā skaitā Valsts prezidenta vēlēšanām un lēmumiem valdībā. Es domāju, šīs ir ārkārtīgi sliktas ziņas valsts attīstībai, jo, protams, šīs partijas nervozēs. Kariņam būs ārkārtīgi grūti strādāt. Kaut kādu attīstību būs ārkārtīgi grūti nodrošināt. Skaidrs, ka šīs partijas saprot, ka ir kaut kādas kļūdas un problēmas, vismaz JKP vēl ir droši vien glābjams, viņi saprot, ka ir jāatgriežas pie tiem solījumiem un vismaz kaut kas no tiem jāizpilda. Bet tie ir nenormāli dārgi, neiespējami solījumi visās frontēs!
Tad viņi visdrīzāk ķersies pie kaut kādiem risinājumiem, kas varētu būt populistiski? JKP līderis Bordāns jau pirms pašām vēlēšanām nāca klajā ar iniciatīvām par ģenerālprokurora un NEPLP vadītāja atcelšanu.
Viņi ir visīstākie populisti, jo apzināti uz vēlēšanām solīja neizdarāmas lietas. Slavenais plāns trīs reiz 500. Viņi skaidrā tekstā solīja to no 2019. gada.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
Lasta
Buks