LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka Saeimas deputātiem bija nepieciešams paņemt pārtraukumu no šī likumprojekta skatīšanas, jo debates par šo jautājumu bija spraigas. Palika vairāki neatbildēti jautājumi par pašu vakcinēšanos, testiem, kā arī testu derīgumu termiņiem un to izmaksām. Vanaga atzina, ka pauze bija nepieciešama, lai rastu skaidrību, tomēr nedrīkst vilcināties ar likumprojekta noslēgšanu.
Vanaga skaidroja, ka neziņa ir nodarbinātības viena no lielākajām nestabilitātēm. Lai rastu drošības sajūtu, ir jārada skaidrība, ilgi nevilcinoties ar pārtraukumu. Viņa atzīmēja, ka cilvēki rēķinās ar skaidrību, lai izšķirtos par savu rīcību - palikt vai nepalikt strādāt.
Vienlaikus Vanaga atzina, ka līdz šim ar informēšanu, pārliecināšanu un skaidrošanu ir panākts būtisks rezultāts - izglītības nozare ir pārkāpusi 70% vakcinācijas aptveres slieksni. Viņa uzsvēra, ka izglītības nozarē strādājošie ir pieteikušies "Johnson&Johnshon" meitasuzņēmuma vakcīnas rezervēm, kā arī saņemtas pirmās potes.
"Tas nozīmē, ka [vakcinācijas] aptvere būs lielāka. Tāpat arī novērsīs savstarpējo pretnostatīšanu un kolektīvu šķelšanu," uzsvēra Vanaga, norādot, ka atzinību šo rezultātu sasniegšanā ir pelnījis gan Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs, kuri sniedza būtisku atbalstu.
LIZDA vadītāja uzskata, ka jāturpina skaidrošanas un pārliecināšanas darbs, jo tas ir pierādījis, ka spēj sniegt rezultātu. Vienlaikus viņa norādīja, ka arodbiedrība kalpos kā "informācijas tilts", tomēr pati informācija ir jāsagatavo ekspertiem, profesionāļiem.
LETA jau ziņoja, ka likumprojektu par prasību konkrētās nozarēs strādājošajiem obligāti vakcinēties pret Covid-19 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pašlaik skatīt neturpinās, pēc sarunas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latvijas Radio pavēstījis "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Frakciju vadītāji sarunā esot vienojušies, ka vēlamo rezultātu - plašāku vakcinācijas aptveri - var panākt ar citiem paņēmieniem, jo likumprojekts par obligātu vakcināciju konkrētām iedzīvotāju grupām esot apvīts ar baumām un puspatiesībām, skaidroja Latkovskis.
"Par spīti uztraukumam, Latvijā kopš jūlija sākuma katru dienu vakcinējas 5000-6000 cilvēku. Pietiekami nozīmīgs skaitlis. Un, es domāju, ka rudenī šie cilvēki, kas vēl nav izlēmuši, pieņems lēmumu vakcinēties un temps palielināsies. Iespējams, risinājums ir jāmeklē citos veidos - ar Ministru kabineta noteikumiem, ar pozitīvām kampaņām, ar ārstu skaidrojumiem, ar ģimenes ārstu iesaistīšanu skaidrošanas procesā," sprieda Saeimas deputāts.
Frakciju vadītāji atkal tiksies ceturtdien, 2.septembrī, lai turpinātu sarunas par pandēmijas pārvaldības uzlabošanu.
Kā ziņots, pēc tikšanās ar Saeimas frakciju vadītājiem Valsts prezidents otrdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka vakcinācijas pret Covid-19 politikai ir jānodrošina pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas brīvprātīga vakcinācija, un Saeimas deputātiem, valdības locekļiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī Valsts prezidentam būtu jārāda priekšzīme vakcinējoties.
Levits norādīja, ka Covid-19 pandēmijas apkarošana ir prioritārs Ministru kabineta un arī Saeimas uzdevums, un efektīvs līdzeklis tās ierobežošanai ir plaša iedzīvotāju vakcinācija. Tāpat, pēc prezidenta paustā, Saeimai ir jāpanāk vienots redzējums Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā - tas ir visas tautas interesēs.
"Valsts politikai ir jābūt elastīgai. Tai jāņem vērā gan saslimstības un iedzīvotāju apdraudētības līmenis, gan jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze. It īpaši jāievēro tas, ka situācija ir pastāvīgi mainīga. Šis elastīgums ir jāiestrādā Saeimas un valdības lēmumos," uzskata Levits, piebilstot, ka tāpēc Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.
Levita ieskatā, Covid-19 pandēmijas apkarošana un vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopēja lieta, tādēļ ir nepieciešamas diskusijas par labāko ceļu, kā to panākt. Taču šīm diskusijām būtu jābalstās tikai un vienīgi racionālos apsvērumos. "Vakcinācija nav ticības, filozofijas vai pasaules uzskata jautājums, bet gan konkrēts, lietišķs risinājums, kas nodrošina sabiedrības veselību un drošību. Šāda pieeja atbilst arī Latvijas pilsoņu lielum lielā vairākuma nostājai," skaidro prezidents.
Tāpat viņš atzīmē, ka politiskas spēles, manipulējot ar neinformētību, aizspriedumiem un sazvērestības teorijām, tiešā veidā apdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Vienlaikus, viņaprāt, būtu jāuztur cieņpilns dialogs ar pagaidām pret vakcinēšanos vēl skeptiski noskaņoto mazākumu. Latvijas informatīvajā telpā par Covid-19 pandēmiju esot daudz mulsinošas un pretrunīgas informācijas, kas nav iegūta no zinātniski autoritatīviem un kompetentiem avotiem. Tāpēc gan valstij, gan arī sabiedrībai pašai būtu jāpalīdz līdzcilvēkiem orientēties šajā situācijā un "atdalīt graudus no pelavām", norāda Levits.
"Mēs neesam cits citam pretinieki, mēs esam viena Latvijas tauta," pauž prezidents.
Tajā pašā laikā Levits pauž uzskatu, ka vakcinācijai arī turpmāk jābūt brīvprātīgai. Viņaprāt, lai samazinātu inficēšanās risku, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami tikai ar sadarbspējīgiem sertifikātiem. Tas pats attiecoties uz citiem ierobežojumiem, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsardzībai.
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību konvencija pieļauj noteikt pasākumus, kas vērsti uz inficēšanās riska samazināšanu, ja tie ir samērīgi. Levits norāda, ka, nosakot samērīgumu, būtu jāņem vērā, ka vakcinētām personām, kuras rada mazākus riskus sev un sabiedrībai, šie pasākumi var būt mazāk ierobežojoši.
"Atsevišķos gadījumos Ministru kabinets uz likuma pamata var noteikt visā valstī vienotu, centralizētu regulējumu atsevišķām profesijām vai publiski pieejamām vietām. Tomēr, ja tas iespējams, priekšroka dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanas stratēģijai, kas būtu vairāk piemērota konkrētai vietai, iestādei, individuālam gadījumam, dodot iespēju konkrētām pašvaldībām un iestādēm lemt par konkrētiem pasākumiem," skaidro Levits.
Viņaprāt, īpašs, taisnīgs risinājums nepieciešams attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar vakcinēties.
Vienlaikus, Levita vērtējumā, darba devēja tiesības atlaist darbinieku, kurš nav vakcinējies, ir vēl nopietni jāizdiskutē. Vispirms jau tas nedrīkstētu attiekties uz visiem darbiniekiem, bet gan tikai uz tiem, kuri darbā saskaras ar klientiem. Taču arī šādā gadījumā atbrīvošana no darba būtu pieļaujama tikai kā galējs risinājums, ja darba devējam nav iespējams šo darbinieku nodarbināt citā vietā vai veidā vai ja ilgstoši par to nav panākta vienošanās, uzskata prezidents.
Taču, ja šādu regulējumu vispār pieņem, tad tajā, pēc Levita paustā, būtu jāparedz pietiekams pārejas periods.
Lemjot par pasākumiem cilvēku veselības aizsardzībai, būtu jāņem vērā, ka situācija kopš šī gada sākuma ir mainījusies. Tagad vakcīnas ir pieejamas, un visi, kas rūpējas par savu veselību, jebkurā brīdī var vakcinēties.
"Tāpēc turpmāk tik plaša mēroga ekonomikas apturēšana un tik tālejoši ierobežojumi, kas līdz ar to skartu arī jau vakcinētas personas, kuras risku sev un sabiedrībai ir mazinājušas, vairs nebūtu nepieciešami," uzskata Levits, papildinot, ka izņēmums varētu būt vienīgi augstas saslimstības uzliesmojuma gadījumi, kas var novest pie nopietniem traucējumiem medicīniskās aprūpes sistēmā.
Ņemot vērā gan jaunākās pētniecības atziņas, gan pašu vakcīnu attīstību, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu poti imūnsistēmas nostiprināšanai, norāda prezidents, piebilstot, ka Latvijai ar to jau tagad būtu jārēķinās un jāiepērk attiecīgās devas.
Tāpat prezidents akcentē, ka visi Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi, to izmaiņas, saturs, jēga un mērķis, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem visiem saprotamā un viegli pieejamā veidā ir jāsniedz iedzīvotājiem.
Noslēgumā Levits secina, ka pašreiz Saeimā apspriesto apjomīgo un smagnējo Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu vietā Saeimai vajadzētu pieņemt nelielus likuma grozījumus, kas būtu mērķtiecīgi vērsti uz viņa minēto deviņu principu īstenošanu.
Likuma regulējumam, prezidenta skatījumā, būtu jādod tiesības Ministru kabinetam un pašvaldībām, ja šādas tiesības pašreizējā spēkā esošā likuma redakcijā vēl nav pietiekamas, elastīgi un samērīgi veikt nepieciešamos pasākumus Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, ņemot vērā cilvēka pamattiesības.