Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule, otrdien Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē Briselē notika diskusija par kultūras un radošo nozaru nākotnes nodrošināšanu mākslīgā intelekta laikmetā. Latviju diskusijā pārstāvēja Latvijas kultūras ministre un Latvijas pastāvīgās pārstāves ES vietnieks, vēstnieks Mārtiņš Kreitus.
"Ir svarīgi saglabāt jaunrades vērtību, aizsargāt autortiesības un novērtēt mākslinieka ieguldījumu sabiedrības labklājībā un Eiropas identitātē. [..]Tāpat dezinformācijas apstākļos kultūras iestādēm var būt izšķiroša loma mākslīgā intelekta ģenerētā satura uzticamības vairošanā," norādīja Logina.
Padomē dalībvalstis politiski vienojās arī par ietekmētāju jeb "influenceru" atzīšanu par daļu no globālās mediju ekosistēmas, apstiprinot padomes secinājumus par atbalstu ietekmētājiem kā tiešsaistes satura veidotājiem. Kontekstā arī ar pieaugošo mākslīgā intelekta izmantošanu būtiska ir marķēšanas prasību īstenošana saskaņā ar Mākslīgā intelekta aktu.
Vienlaikus diskusijā Latvija atbalstīja arī Vācijas iniciatīvu pievērst lielāku uzmanību kultūrai nākamajā ES finanšu plānošanas periodā. Pašreizējos ģeopolitiskās nenoteiktības un sociālekonomisko izaicinājumu apstākļos ir svarīgi kultūru saskatīt ne tikai kā nacionālo atbildību, bet arī pārmaiņu, noturības un labklājības vektoru, norāda KM.
Papildu Latvija kopā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu vērsa uzmanību uz ES pieņemto sankciju apiešanu straumēšanas un video koplietošanas platformās, atgādinot, ka katras dalībvalsts pienākums ir nodrošināt jau pieņemto sankciju efektīvu piemērošanu.
Pēc KM paustā, vienlaikus valstis lūdza Eiropas Komisiju pievērst uzmanību jautājumam par Krievijas bruņoto spēku vienību muzikālo darbu un audiovizuālo materiālu pieejamību, kas slavina Krievijas imperiālistisko pagātni un ambīciju, kā arī tās militāro varenību.
Padomes laikā Latvijas kultūras ministre piedalījās arī Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijas kampaņas pasākumā, kurā kā Latvijas izvēlēto Eiropas kultūras vērtību digitālo paraugu krātuvei prezentēja Brīvības pieminekli. Tā digitālais modelis, kurā apskatāmas pieminekļa detaļas tuvplānā, izvēlēts kā izcils tēlniecības un arhitektūras sintēzes paraugs, nozīmīgākais Latvijas valsts un tautas neatkarības un brīvības simbols, pauž KM.