Ministrs atzīmēja, ka nelegālo migrantu skaita samazinājums vērojams aptuveni pēdējās divas nedēļas, bet vakar pēc ilgiem laikiem nav konstatēts neviens mēģinājums nelegāli šķērsot Latvijas robežu.
Vienlaikus pieaug nelegālās migrācijas spiediens uz Lietuvas un Polijas robežām, attiecīgi Kozlovskis neizslēdza, ka pēc kāda laika tas atkal atjaunosies arī pret Latviju, tāpēc īpašais režīms pierobežā atcelts netiks.
Gada laikā atbildīgie dienesti sākuši 118 kriminālprocesus par atbalstu nelegālajai robežšķērsošanai.
Taujāts, vai būtu nepieciešams slēgt visus robežas šķērsošanas punktus uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju, ministrs uzsvēra, ka šādu soli ir jēga spert tikai tad, ja to dara visas reģiona valstis kopā.
Kozlovskis uzsvēra, ka robežsargi arvien ir spiesti strādāt ļoti pastiprinātā režīmā, par ko viņiem tiek nodrošinātas piemaksas.
Runājot par iekšlietu nozares finansēm kopumā, ministrs atzina, ka nākamā gada budžeta pieaugums visas vajadzības nesegs, bet no 2025.gada gan budžetā daudz lielāks uzsvars esot jāliek uz pielikumu iekšlietās.
Kā pirmo Kozlovskis grib atrisināt "sociālo garantiju jautājumu", proti, iekšlietās līdzīgi kā aizsardzības nozarē ieviest uzturdevas un īres pabalstus, kas pašlaik noteikti attiecīgi 400 un 250 eiro apmērā un netiek aplikti ar nodokli, tātad faktiski nozīmētu saņemtās atlīdzības pieaugumu par 650 eiro mēnesī. Šim nolūkam iekšlietu nozarei būtu vajadzīgi ap 50 miljoni eiro.