NBS komandieris par NATO klātbūtni: Cilvēki ikdienā sākuši vairāk smaidīt un justies drošībā

Taujāts, kā viņš vērtē dažu uz vietām 13. Saeimas sasaukumā pretendējošo politisko spēku ierosinājumus būtiski apcirpt budžeta finansējumu, kas atvēlēts valsts aizsardzībai un šogad pirmo reizi sasniedzis NATO prasītos divus procentos no IKP, Kalniņš norādīja: "Jebkura valsts un sabiedrība cer uz to, ka tā dzīvos labklājībā. Neviena valsts un labklājība nevar pastāvēt bez aizsardzības.

Ja mēs sākam runāt, ka mums vairs nav vajadzīga aizsardzība un ka to mēs negribam finansēt, tādā gadījumā nonāksim pie situācijas, kad mēs - sabiedrība - finansēsim kādas citas valsts armiju.

Tas jāņem vērā vērā visai Latvijas sabiedrībai - kādā valstī mēs gribam dzīvot? Mēs gribam dzīvot labklājīgā valstī, aizsargātā, drošā valstī, un tie ir tikai divi procenti no valsts iekšzemes kopprodukta, ko nepieciešams tērēt Latvijas valsts aizsardzībai."

Kalniņš norādīja, ka budžetam jābūt sabalansētam un neapšaubāmi svarīgas ir arī tādas jomas kā veselības aizsardzība, sociālā aizsardzība, izglītība, bet "nozīmīgai daļai jābūt arī valsts aizsardzībai".

Atbildot uz reizēm sabiedrībā un no atsevišķiem politiskajiem spēkiem izskanējušo argumentu, ka daudzas citas NATO valstis, tostarp lielvalstis, netērē prasītos divus procentus no IKP militārajām vajadzībām, NBS komandieris norādīja, ka šāds salīdzinājums nav korekts: "Mums ļoti grūti būtu sacensties, piemēram, ar Vācijas ekonomiku, un Vācija pat nevar iztērēt [aizsardzībai - red.] to vienu procentu ar savu milzīgo finansiālo resursu. Jābūt reālistiskiem - cik divi procenti ir Latvijai un cik divi procenti ir Vācijai."