"Šobrīd mediju nozare atrodas kraha priekšā," teica Āboliņš, skaidrojot, ka reklāmdevēji, pamatojoties uz force majeure, masveidā lauž reklāmas līgumus. Tādējādi ir dramatiski samazinājušies ienākumi gan sabiedriskajiem, gan jo īpaši komerciālajiem medijiem.
Pēc Āboliņa teiktā, mediju ienākumi mēnesī ir samazinājušies vidēji par 50%, taču atsevišķos gadījumos samazinājums ir arī par 70-80%.
"Ja šī situācija turpināsies ilgi, tuvāko mēnešu laikā mēs piedzīvosim mediju aizvēršanos, un prognozēju, ka mēs varam piedzīvot arī lielu mediju aizvēršanos. Tādēļ situācija šobrīd ir ļoti nopietna," pauda Āboliņš.
Viņš norādīja, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir viens no valsts drošības stūrakmeņiem, jo ar to starpniecību sabiedrība saņem aktuālo informāciju, kā arī uzzina par to, kā ir jārīkojas.
"Mediju nozarei ir jābūt starp tām, kas saņem tūlītēju atbalstu, kā arī jābūt vienai no tām, kas saņem īpašu atbalstu no valsts," teica Āboliņš.
Viņš arī piebilda, ka ceturtdien, 26.martā, NEPLP nolēma prasīt miljona eiro atbalstu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Attiecīgos līdzekļus komerciālie radio un televīzijas varētu saņemt, uzvarot NEPLP konkursos. "Ar to nebūtu pietiekami, bet tas dotu vismaz kaut kādu atspaidu pirmajiem mēnešiem un situāciju nedaudz stabilizētu," sacīja Āboliņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka signāli par situācijas pasliktināšanos pienāk no pilnīgi visām radiostacijām un televīzijām. "Mēs nevaram izcelt kādu vienu, jo situācija visur ir dramatiska," pauda NEPLP vadītājs.
Āboliņš arī norādīja, ka ceturtdien, 2.aprīlī, Kultūras ministrija nāks klajā ar informatīvo ziņojumu, kurā būs ietverti konkrēti priekšlikumi mediju atbalstam.
Jānis
va vellos
citu vidū