Nesteigties ar kategoriskiem spriedumiem

Sākšu ar būtisko – vai Latvijai ir nepieciešams Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis un kā tas iekļausies mūsu virzībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu?

Es atbildi savukārt sākšu ar retorisku jautājumu: ko šajā kontekstā nozīmē "Latvija"? Vai mēs runājam tikai par iedzīvotājiem kā energoresursu patērētājiem vai par visu sabiedrību, kuras pilntiesīga daļa ir arī uzņēmēji? To ir svarīgi saprast, jo uzņēmēju intereses ir saistītas arī ar dabasgāzes eksportu un tās piegādi klientiem visā Eiropas Savienībā (ES). Ja mēs raugāmies no tehniskā viedokļa, vai pašlaik Latvija spēj sevi nodrošināt ar dabasgāzi pie pašreizējām piegādēm, tad atbilde ir "jā". Mums ir piegādes no Klaipēdas, no Polijas, ir terminālis Inko Somijā. Taču es aicinātu raudzīties plašāk uz starptautisko dabasgāzes tirgu. Latvija funkcionē vienotajā ES tirgū, un, kā mums to iemācīja pagājušais gads, solidaritāte ir ļoti svarīga. Raugoties no šāda viedokļa, ir jādomā ne tikai par vietējo vajadzību nodrošināšanu, bet arī par to, ka jaunais terminālis kļūs par ES vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras daļu, kas varēs palīdzēt apgādāt arī citas valstis. Svarīgākais, kas jāsaprot, – ka darījumi gāzes tirgū nav obligāti saistīti ar fiziskām piegādēm. Neraugoties uz zaļo kursu, metāns kā kurināmais saglabāsies un tam būs sava vieta.

Vai dabasgāzes patēriņš ES turpinās sarukt?

Jā, noteikti, taču tā patēriņa daļa, kas paliks, būs stratēģiski svarīga un cita starpā būs daļa no zaļā kursa. Būtisks jautājums ir par to, kā nākotnē notiks energoresursu uzkrāšana un transportēšana. Jāsaprot, ka dabasgāzes cauruļvadi var tikt izmantoti arī atjaunojamā kurināmā transportēšanai. Tas, piemēram, var būt bioloģiskas izcelsmes metāns vai amonjaks. ES ir nepieciešami veidi, kā šo strauji atjaunojamo energoresursu ieviešanu pārvērst harmoniskā sistēmā, kas sevī iekļauj uzkrāšanu, glabāšanu un transportēšanu. No sadedzināšanas procesiem mēs izvairīties nevarēsim nekad, un tas arī nav nepieciešams.