Pēc Pabrika vārdiem, šie būs jautājumi, par kuriem tiks runāts ar Latvijas sabiedrotajiem NATO, kas šajās dienās lielā skaitā ierodas Latvijā. Savukārt citu NATO valstu karavīru skaita palielināšana Latvijā, lai arī ir būtiska, tomēr nav izvirzīta par prioritāti.
Tāpat ar NATO sabiedrotajiem tiks runāts, kā vēl labāk iespējams palīdzēt Ukrainai aizsargāt savu valsti.
Pabriks atkārtoti atzīmēja, ka pašlaik nav gaidāms NATO lēmums slēgt gaisa telpu virs Ukrainas. Pēc viņa vārdiem, nevajagot pārspīlēt debesu slēgšanas nozīmi, jo visvairāk ukraiņi pašlaik ciešot no Krievijas artilērijas un raķetēm, kas palaistas no zemes. Ministrs atkārtoti atgādināja, ka debesu slēgšana faktiski nozīmētu iet uz tiešu konfrontāciju starp NATO un Krieviju, bet NATO nekad nebūs tā, kas pateiks - mēs gribam ar jums karu.
Politiķis atzina, ka būtiska kara sastāvdaļa ir informatīvais karš, un pašlaik Krievijas tauta esot nozombēta aptuveni tā pat kā vācieši nacistu laikā.
Ministrs skaidroja, ka pašlaik Rietumi turpinās virzīties uz sankciju mehānismu iedarbināšanu un pastiprināšanu, un, ja Krievija karu nepārtrauks, tā drīz atradīšoties "situācijā starp Venecuēlu un Ziemeļkoreju".
Savukārt runājot par Latvijas drošību, aizsardzības ministrs atkārtoti uzsvēra, ka par drošības situāciju mums nav pamata lielam satraukuma, jo to garantē NATO.
Tomēr Pabriks atzīmēja, ka ir labi sagatavoties arī sliktākajiem iespējamajiem scenārijiem, tāpēc viņš ir lūdzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Iekšlietu ministrijas, kā arī pašvaldības "noraust putekļus" un pārskatīt civilās aizsardzības plānus, lai tie būtu funkcionējoši, nevis tikai uz papīra.