Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Pabriks pieļāva, ka Levits nav iepazinies ar visiem ministru viedokļiem jautājumā par ierobežojumiem. Viņaprāt, šonedēļ izskanējušais uzstādījums, ka ministri iestājas par ierobežojumu atvieglošanu un automātisku saslimstības palielināšanos, nav pareizs.
Tā vietā ir svarīgi izprast saslimšanas saistību ar konkrētiem ierobežojumiem, uzskata ministrs. To skaidri esot apliecinājuši valdības iepriekš noteiktie ierobežojumi par tirgošanai atļaujamo preču sarakstiem. Tolaik spēkā esošie preču tirgošanas ierobežojumi paredzēja, ka pārtiku veikalā varēja iegādāties, bet citas turpat plauktos esošās preces nē.
Pabriks nedomā, ka eksperti priecājas par savu atbildību ierobežojumu noteikšanā, taču, viņaprāt, neviens eksperts nevar paskaidrot, kāpēc maiznīcā iedzīvotāji var iepirkties, bet blakus esošajā antikvariātā nevar, jo valstī pastāv pandēmija.
"Nu, nedomāju, ka, ļaujot darboties antikvariātiem, tur veidosies rindas," piebilda ministrs.
Ņemot vērā minēto, Pabriks neiestājas par atvieglojumiem un lielākiem riskiem. Viņš iestājas par to, ka, Latvijai jau gadu esot pandēmijas ēnā un zinot inficēšanās riskus, valsts varētu attiecināt drošības pasākumus gan uz lielveikaliem, gan mazajiem veikaliņiem.
"Tas nav mēģinājums darboties pretēji ekspertu viedokļiem. Tāpēc eksistē valdība, lai izvērtētu riskus visās jomās, tostarp, ekonomikā un izglītībā. Mēs nevaram garantēt 100% drošību nevienā jomā, jo vienmēr pastāvēs riski un kļūdas. Absolūtas drošības nav ne militārajā jomā, ne pandēmijas laikā," uzsvēra ministrs.
Pabriks skaidro, ka viņš nevis rosina atvieglot ierobežojumus, bet beidzot savest kārtībā ierobežojumu sistēmu, proti, panākt, lai tā ir loģiska un ļauj sabiedrībai ar drošības prasību ievērošanu funkcionēt. Latvija nevar ārkārtējo situāciju saglabāt vēl gadus divus, jo valsts nevarēs iztikt bez atsevišķu produktu iegādes, uzsver ministrs.
Pabriks arī uzskata, ka nostādīt vienu ministru pret otru nav korekti. Pasaulē neviena valdība nav pieņēmusi tikai pareizus lēmumus, tāpēc vajag sistēmu veidot tā, lai ierobežojumi ir loģiski saprotami un ļauj sabiedrībai funkcionēt. Tad sabiedrība vairāk akceptēs ierobežojumus un tiem būs mazāka pretestība, domā politiķis.
Pabriks pieļāva, ka prezidents, ikdienā nepiedaloties valdības sēdēs, savos secinājumos balstījies uz sarunām ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV). Premjeru gan varot saprast, jo viņam jāapkopo ministru viedokļi kopā un jāuzņemas atbildība par veiksmēm un neveiksmēm.
Ņemot vērā minēto, Pabriks arī uzskata, ka pilnvērtīgākai diskusijai būtu nepieciešams atgriezties pie slēgtām valdības sēdēm. Pabriks nezinot nevienu Eiropas valsti, kur valdība, spriežot par pandēmijas jautājumiem, sēdes notur atklātā tiešsaistes režīmā.
Patlaban veidojas situācija, ka "skatuves prožektoru" spiediena rezultātā sabiedrība valdības lēmumus interpretē savādāk un tas traucē valdībai strādāt objektīvāk, uzskata ministrs.
"Saprotu prezidenta sāpi, tomēr neviens negrib šo valdību gāzt, un tai jāstrādā. Tomēr ir atsevišķi momenti, kur prezidents ir pārpratis ministru viedokļus. Es, piemēram, būtu priecīgs, ja prezidents uzaicinātu uz sarunu ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (PCL; KPV LV) un izklausītu viņa viedokli," uzsvēra Pabriks.
Valsts prezidents trešdien žurnālistiem norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.
Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.
Savukārt Ministru prezidents pavēstīja, ka valdībā ir diskusija par to, vai un kādā tempā īstenot priekšlikumus par drošāku sadzīvi, tirdzniecību, pakalpojumiem un izglītību. Viņš atgādināja, ka skolas gaitas var turpināt audzēkņi no 1. līdz 4.klasei tajās pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 200.
Premjers vērsa uzmanību uz to, ka vakar valdības sēdē tika uzklausīts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) piedāvājums samērā plaši "pavērt vaļā" tirdzniecības nozari. Tāpat tika uzklausīti eksperti, epidemiologi un slimnīcu pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka saslimstība joprojām ir augsta un ka valstī izplatās Lielbritānijas Covid-19 paveids.
Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.
Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.
Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.
EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.