Sanāksmes laikā Pabriks pauda gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai. Vienlaikus viņš norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas.
Ministri sēdē apsprieda skaidras naudas apriti un enerģijas apgādes nodrošināšanu iespējamā krīzes situācijā. Tika uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.
Pabriks uzsvēra, ka iedzīvotājiem pašiem būs jābūt atbildīgiem par sevi, parūpējoties par pārtikas un ūdens uzkrājumiem vismaz trīs dienām, jo ārkārtas situācijā valsts tūlītēju palīdzību nespēs garantēt.
Savukārt Iekšlietu ministrija septembrī plāno pabeigt likumu grozījumus jaunā evakuācijas plāna ieviešanai.
Aizsardzības ministrs arī norādīja, ka pašlaik publiskai apspriešanai nodotie grozījumi Mobilizācijas likumā paredz izstrādāt ierēdniecības amatu sarakstu, kas netiks mobilizēti, lai varētu turpināt pildīt savus civildienesta pienākumus.
Tāpat ministri akcentēja, ka nepieciešams plāns, kā rīkoties tiem cilvēkiem, kuri atrodas cietumos, bērnunamos un internātskolās.
Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi uz valsts aizsardzību, valdības ministri diskutēja par nepieciešamību aktualizēt plānus reaģēšanai vētru, plūdu un ugunsgrēku gadījumos.
Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas pārstāvji akcentēja, ka nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija.
Nākamā visaptverošās valsts aizsardzības apspriede notiks oktobra beigās vai novembra sākumā, kad būs apkopoti rezultāti pēc Ministru kabineta mācībām Kristaps 2019. Šajās mācībās valsts augstākās amatpersonas, drošības iestāžu vadība un valsts pārvaldes iestāžu eksperti pilnveidos savas praktiskās un teorētiskās iemaņas hibrīdapdraudējuma pārvarēšanas plānošanā, lēmumu pieņemšanā un dažādu plānoto pasākumu izpildē.
Kā ziņots, lai veicinātu viedokļu apmaiņu sabiedrībā par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, Aizsardzības ministrija publiskai apspriešanai izplatījusi sagatavotus grozījumus trīs likumprojektos. Likumu grozījumu projekti publiski pieejami Aizsardzības ministrijas mājaslapas sadaļā Dokumenti. Iedzīvotāji par tiem ir aicināti izteikt savu viedokli, iesūtot priekšlikumus uz e-pastu [email protected] līdz 17. jūlijam.
Savukārt valsts institūcijām līdz šā gada 1. septembrim Aizsardzības ministrijai jāiesniedz savu izvērtējumu un rīcībpolitikas priekšlikumus par visaptverošās valsts aizsardzības ieviešanu.
Šī gada 8. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.
Savukārt 2. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja visaptverošās valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidi, par tās vadītāju ieceļot Ministru prezidenta biedru, aizsardzības ministru Pabriku un piešķirot viņam pilnvaras vadīt un koordinēt visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Darba grupa tika izveidota, ņemot vērā Skandināvijas valstu un Igaunijas praksi visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu risināšanā.
Shalom
Uldis
Kapusta Seriks