Viņš skaidroja, ka līdz ar minēto valstu iestāšanos NATO, Latvija būtu drošāka un spēcīgāka, bet, kamēr šīs valstis nav pievienojušās NATO, tikmēr sadarbības iespējām starp Latviju un Somiju un Zviedriju "ir uzlikts jumts". "Ir uzlikta latiņa, kurai mēs pāri pārkāpt nevaram, jo ir virkne lietu, kā, piemēram, informācijas apmaiņa un kopīgas militāras darbības, kas nav iespējamas," teica Pabriks.
Politiķis pauda pārliecību, ka tuvākajā laikā, neskatoties uz šo valstu sabiedrībās pieaugošo atbalstu par iestāšanos aliansē, Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO nav gaidāma. "Ja vēl palielināsies spriedze starp Rietumiem un Krieviju un Krievijas agresīvā politika pieaugs, tad kā atbilde varētu būt šo valstu iestāšanās. Taču, ja spriedze ar Krieviju mazināsies, tad tuvākajā laikā tas nenotiks," uzsvēra eiroparlamentārietis.
Jau vēstīts, ka kompānijas Inizio janvārī veiktajā aptaujā norādīts, ka 43% zviedru atbalsta Zviedrijas dalību NATO, tikmēr 37% ir pret valsts pievienošanos aliansei, bet 20% nesniedza konkrētu atbildi. Pērn janvārī Zviedrijas pievienošanos aliansei atbalstīja 37%, bet pret to bija 42% aptaujāto. Aptaujas dati liecina, ka Zviedrijas iedzīvotāju atbalsts par pievienošanos NATO šobrīd ir augstākais pēdējo desmit gadu laikā.
Kā ziņo portāls Politico, Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrema norādījusi, ka Zviedrijas pievienošanās NATO būtu nevajadzīga Krievijas provokācija pastiprinātas spriedzes laikā. Tikmēr Gēteborgas Universitātes politologs Ulfs Bjerelds portālam norādījis, ja Zviedrija izrādīs vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti, arī sociāldemokrātiem, kuri veido mazākuma valdību un ieņem premjera krēslu, nāksies to pieņemt.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs teicis, ka Zviedrija saņemtu plašu atbalstu NATO iekšienē, ja izteiktu vēlmi pievienoties aliansei.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) iepriekš paudis, ka Latvija atbalstīs Somiju un Zviedriju, ja tās kādreiz lems pievienoties NATO.
jautājums
skats no malas
N=Neslāvs