Pamats cerēt, ka būs labs prezidents

Kā vērtējams fakts, ka Saeima nākamā Valsts prezidenta amatā ievēlējusi Egilu Levitu? Kāds viņš būs šajā amatā?

Vērtēt pāragri, kāds viņš būs, jo viņš vēl nav ķēries pie pienākumu pildīšanas. Ja mēs runājam par potenciālu, es domāju, ka Egilam Levitam potenciāls ir liels, ņemot vērā viņa dzīves pieredzi, izglītību, valodu zināšanas utt. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka viņam ir, kā saka, plašs redzes leņķis – viņš spēj tvert lietas pietiekami plašā kontekstā, es domāju, ka tas arī līdz šim viņam palīdzējis, darbojoties kā juristam, kā tiesnesim.

Vai mēs varam cerēt, ka tagad labāk izskatīsimies uz citu, pirmām kārtām Baltijas valstu fona? Zinu, ka daudzi sabiedrībā labprāt jūsmo par kaimiņvalstu līderiem, par to, cik tie labi spēj reprezentēt savu valsti, un žēlojas, ka mums šajā ziņā jau ilgāku laiku neveicas.

Nedomāju, ka mums būtu īpaši jākaunās par jaunievēlēto prezidentu. Es redzu Levitā labu potenciālu Valsts prezidenta pienākumu veikšanai.

Viņš nu būs otrais cilvēks Latvijas Valsts prezidenta amatā, kas nācis no trimdas tautiešiem. Izskatās, ka viņa izvēle atkal būs veiksmes stāsts, līdzīgi kā bija ar Vairu Vīķi-Freibergu, ko ļoti daudzi teju vai dievina. Vai nerodas iespaids, ka tie, kas nāk no ārzemēm, ir labāki par vietējiem?

Negribētu šādu vispārinājumu lietot. Šobrīd varbūt tā tas izskatās, bet es negribētu piedalīties priekšstata veidošanā, ka diasporas pārstāvji būtu kaut kā ģenētiski labāki, savukārt Latvijā dzīvojošie – ģenētiski sliktāki. Es noteikti tā nedomāju. Šajā gadījumā tā vienkārši sakritis.

Vai pie mums sabiedrībā nepārvērtē Valsts prezidenta lomu? Brīžiem jaušams, ka cilvēki liek visas cerības uz kādu personu šajā amatā vai – tieši otrādi – krīt izmisumā, ja nav tāda personība, kā gribētos, lai arī Valsts prezidenta pilnvaras ir visai ierobežotas.