No citām valstīm noteikti varam aizgūt tehnoloģijas. Ja agrāk bija nepieciešami mēneši vai pat gadi, šobrīd ārzemju valodām viss jau ir gatavs un pieejams. Taču svarīgi panākt, lai tehnoloģiju attīstība mijiedarbotos ar valodu, jo tādējādi ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā būtu iespējams kvalitatīvi izmantot un veidot virtuālo asistentu funkcijas. Valstij sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm būtu jāizveido latviešu valodas tehnoloģiskais atbalsts virtuālajiem asistentiem, ko varētu izmantot gan valsts iestādes, gan arī uzņēmumi.
Katras industriālās revolūcijas priekšvakarā cilvēki satraucas par to, ka zudīs darba vietas, un arī mākslīgā intelekta attīstība nav izņēmums.
Vēlos uzsvērt, ka gan čatbotam, gan cilvēkam ir savas unikālās īpašības un viens bez otra nevarēs iztikt. Pateicoties kombinētajām tehnoloģijām, darbinieki kļūs produktīvāki, piemēram, programmētāji varēs vēl ātrāk rakstīt kodu. Tāpat mašīna nevarēs iztikt bez cilvēka, jo to visu laiku vajadzēs apmācīt un attīstīt. Cilvēkiem būs iespēja strādāt un veikt darba pienākumus, kuri būs sarežģītāki un ar lielāku pievienoto vērtību. Galvenais secinājums ir tāds, ka nākotnē inteliģentie palīgi un cilvēki strādās kopā, tāpēc cilvēkam būs jāiemācās efektīvi izmantot savu palīgu, lai kopīgi izdarītu vairāk.
Vēl viens aspekts, kāpēc cilvēku neaizvietos robots – neskatoties uz to, ka čatboti var pieņemt lēmumu, tie nenesīs atbildību par lēmuma pareizību, atbildību tomēr uzņemsies cilvēks. Piebildīšu, ka virtuālie asistenti spēj sagatavot lēmumus, kas ļauj tos automātiski pieņemt. Nesen sadarbībā ar Tiesu administrāciju tika organizēts Data challenge, kā ietvaros tika izstrādāti prognozēšanas modeļi, kas paredzēja lietu izskatīšanas ilgumu. Salīdzinot ar cilvēka lēmumiem, šis modelis bija pat precīzāks. Izskaidrojums gaužām vienkāršs – mašīna lēmumu pieņem bezkaislīgi un neiespaidojoties no apkārtējās vides vai subjektīviem apstākļiem. Cilvēka lēmums itin bieži pakļauts "izkāpu no gultas ar kreiso kāju" faktoram. Vērtējot šī brīža tendences, nākotnē čatboti noteikti būs universālāki un pildīs personiskā asistenta funkcijas.
Jāuzsver arī, ka viens no lielākajiem mākslīgā intelekta izaicinājumiem ir spēja tik labi imitēt cilvēka intelektu tā, lai komunikācija ar to cilvēkam būtu saprotama un paredzama.
Patlaban valsts sektora pārstāvji atzīst, ka svarīgi ir nodrošināt pāreju uz digitālo komunikāciju, kurā iekļaujas arī virtuālie asistenti. Arī uzņēmumiem vajadzētu izstrādāt mākslīgā intelekta stratēģiju, ko integrēt kopējā attīstības vīzijā.