Pētnieks: Nākotne pieder pilsētām

Domnīca Certus ziņojumā atklāts, ka lielākie globālie izaicinājumi šobrīd ir demogrāfija, tehnoloģiju revolūcija, demokrātijas krīze, globālā sasilšana, vides pārmaiņas un arī jauno ekonomikas centru attīstība. 

Auers norāda, ka visi šie globālie izaicinājumi ir saistīti arī ar Latvijas izaicinājumiem. "Piemēram, demogrāfija. Mēs redzam to, ka visur pasaulē iedzīvotāju skaits aug, pie tam strauji. Vienīgais izņēmums pasaulē ir Eiropa, kur nākamajos simts gados iedzīvotāju skaits būs nemainīgs. Bet ir arī izņēmumi, un diemžēl mēs dzīvojam vienā valstī, kas ir izņēmums. Latvijā tiek prognozēts liels iedzīvotāju skaita kritums, turklāt būs liela mobilitāte, tātad cilvēki arvien vairāk pārcelsies no laukiem uz pilsētām. Tāpēc, mūsuprāt, viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijai nākamajos gados būs tieši saistīts ar šo plaisu starp pilsētu un reģioniem," uzsvēra Auers.

Pēc pētnieka domām, risinājumi, kas tiek ieviesti, lai risinātu demogrāfijas problēmas, uzlabo situāciju valstī. "Mēs varam redzēt, ka pēdējos divos trijos gados, kopš tika ieviestas šīs reformas, ir augusi dzimstība Latvijā. Domāju, ka trešā bērna politika nodrošinās to, ka dzimstība turpinās augt. Bet mums vajadzētu arī saprast, ka ir dabisks limits tam, cik var augt dzimstība. Jo Ziemeļeiropā - Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā - jau gadus divdesmit trīsdesmit ir veicināta līdzīga politika, un ar to ir nedaudz audzis iedzīvotāju skaits, arī dzimstība ir augusi, bet vēl nav izdevies sasniegt to 2,1 bērna līmeni uz vienu sievieti, kas ir vajadzīgs, lai iedzīvotāju skaits paliktu tādā līmenī. Mums ir jāsaprot, ka tas nenodrošinās iedzīvotāju pieaugumu Latvijā," norādīja pētnieks.

Komentējot migrācijas tendences starp pilsētām un laukiem, Auers sacīja: "Nākotne pieder pilsētām, tas ir pilnīgi skaidrs. [..] Rīga turpinās attīstīties, un tas ir priekšnosacījums Latvijas attīstībai. Izaicinājums būs tas, kā saskaņot sadarbību starp valdību un pašvaldību, jo, kā OECD šogad norādīja savā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecību, Rīgas potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots."

"Reģioniem, protams, ir sava vieta tautsaimniecībā. Mēs to varam redzēt Lielbritānijā, kur Londona ir tā bagātā, turīgā pilsēta, tas lielais dzinējs Lielbritānijas ekonomiskajai attīstībai. Mēs izņemam Londonu no Lielbritānijas, tad Lielbritānijas kopējais IKP ir aptuveni tādā līmeni kā Portugāle. Šīs pilsētas ir vajadzīgas inovācijām, bet tas absolūti nenozīmē, ka lauku reģioni un mazās pilsētas tiek pamestas, protams, viņiem arī pienākas darbavietas, attīstība, bet ne tik strauja attīstība kā pilsētām," norādīja Auers.