Viņš vilka paralēles ar 1991.gadu, kad tika nogāzts "ļeņineklis" Brīvības ielā, un ar 1995.gadu, kad tika uzspridzināts Skrundas lokators, kas toreiz iezīmēja krievu armijas aiziešanu no Latvijas. Politologs skaidroja, ka ir tādi kulminācijas momenti, līdz kuriem pretējai pusei šķiet, ka vēl ir iespējams kaut ko ietekmēt, neskatoties uz to, ka visi lēmumi ir pieņemti.
Runājot par to, vai tā sabiedrības daļa, kas iestājās par pieminekļa Pārdaugavā saglabāšanu, samierināsies ar objekta demontāžu, Rajevskis uzsvēra, ka, ja piemineklis ir nojaukts, tas ir nojaukts. Cilvēki var protestēt, cik viens grib, bet neviens jau netaisās pieminekli "stutēt atpakaļ".
"Iespējams, kāds ierobežots cilvēku skaits, kam piemineklis bija svarīgs, mēģina ārdīties, bet arī viņi saprot, ja piemineklis ir nogāzts, tas nepastāv. Manuprāt, psiholoģiski tas ir ļoti svarīgi, ka piemineklis neeksistēs, jo visam šim stāstam mainīsies fokuss, jo kāda jēga raisīt nemierus pie drupu kaudzes," teica politologs.
Tāpat Rajevskis atzinīgi novērtēja, cik veiksmīgi un raiti, turklāt bez starpgadījumiem notiek gruvešu izvešana no Uzvaras parka. Tas ekspertam liekot domāt, ka drošības situācijai jābūt daudz labākai, nekā tā bija Igaunijā, kad tika aizvākts bronzas "Aļoša". Pēc Rajevska paustā, toreiz kaimiņvalstī bija iebraukuši arī provokatori, savukārt patlaban šādiem cilvēkiem iespējas ieceļot Latvijā ir ierobežotas.
Runājot par to, ka pieminekļa Pārdaugavā demontāža daļā sabiedrībā ir uzjundījusi dažādas jūtas un kā šādā situācijā rīkoties, lai tās kliedētu, politologs norādīja, ka ar visiem vienā piegājienā nevarēs tikt galā. Ir tādi Latvijas krievvalodīgie pilsoņi, kuri ir agresīvi, izsaka draudus un ir negatīvi noskaņoti pret valsti un tajā notiekošo. Ar šādām personām, Rajevska ieskatā, ir jāstrādā drošības struktūrām un policijai, lai noskaidrotu, vai tie nav kaut kādā veidā asimilēti ar kādām Krievijas struktūrām.
Savukārt, runājot par Latvijas nepilsoņiem, politologs atzīmēja, ka šiem cilvēkiem nav politiskās ietekmes un balsstiesību. Būtiski ir strādāt ar viņu bērniem, kuri saņem Latvijas pilsonību. Būtiski, lai jaunieši "iziet cauri" Latvijas skolu sistēmai - ja tā būs pareizi uzbūvēta, tā iemācīs jauniešiem latviešu valodu, Latvijas vēsturi un padarīs viņus par eiropiešiem.
Savukārt tiem Latvijā dzīvojošajiem, kas savulaik ieguva Krievijas pilsonību, domājot, ka Krievija būs dāsna pensiju izmaksās, un kas ir īpaši agresīvi noskaņoti, ir jāatņem iespēja dzīvot Latvijā, lai tās var doties Krieviju.
"Lai cik tas bēdīgi neizklausītos, bet, ja cilvēks ir agresīvi noskaņots un viņam šķiet, ka viņš ir Krievijas pilsonis, kas pielaulāts Latvijas valstij, manuprāt, šiem cilvēkiem šī pārliecība ir jāatņem. Šai iedzīvotāju daļai ir jāsaprot, ka tai ir Krievijas pilsonība, nevis Latvijas. Mums ir tiesības palūgt no savas valsts aizbraukt agresīvi noskaņotiem cilvēkiem uz savu pilsonības valsti," sacīja politologs.
Jautāts, kādi Latvijas politiskie spēki iegūst no pieminekļa Uzvaras parkā demontāžas, Rajevskis uzsvēra, ka šī procesa seja ir Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), kurš gaidāmajās vēlēšanās nekandidē. Politologa ieskatā, šāds situācijas pavērsiens ir labs, jo tas noņem "politisko gravitāciju", jo pēc būtības par šo lēmumu nobalsoja Saeima, bet Rīgas dome to izpilda. Pēc Rajevska paustā, ja skatās no malas, tas nebūtu labi, ja šī procesa seja būtu kādas partijas līderis. Tādā gadījumā tas būtu politizēti.
Viņš norādīja, ka no šī procesa ieguvēji ir nacionāli orientēti spēki, kuri konsekventi iestājās par "okupekļa" nojaukšanu. Tāpat ieguvēji ir arī otra puse, kas ir Latvijas Krievu savienība (LKS), kurus patlaban tur stingros grožos, līdz ar ko LKS ir grūti sevi parādīt, tomēr daļu artavu partija iegūst. Pie zaudētājiem pieskaitāma "Saskaņa", kura tikpat kā nav redzama.
""Saskaņa" vienmēr ir mēģinājusi monopolizēt krievvalodīgos vēlētājus. Vienmēr ir bijis tā, ka ar "Saskaņas" rīcību neapmierināti ir latvieši, jo īpaši 2014.gadā, kad "Saskaņa" nekādi nereaģēja uz Krimas aneksiju. Partijai šķita, ka tā ir ļoti gudra, "izslīdot" no diskusijām par šo jautājumu, ko "Saskaņas" elektorāts novērtēja. Patlaban "Saskaņas" vēlētāji izbauda partijas "gudrību". Tā svarīgā jautājumā uzvedas tāpat kā Krimas jautājumā," sacīja politologs.
LETA jau rakstīja, ka Rīgā, Pārdaugavā, šodien sākusies Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa pēdējā elementa - obeliska - demontāža.
Jau vēstīts, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) aicina iedzīvotājus neapmeklēt Uzvaras parku Pārdaugavā. Viņš aicina iedzīvotājus netraucēt obeliska demontāžu, bet skatīties to mediju tiešraidēs.
Pieminekļa kompleksa brucināšanas darbi sākti otrdien, 23.augustā, no rīta. Otrdien pēcpusdienā būvnieki zemē nogāza trīs padomju karavīru bronzas statujas, savukārt trešdien īsi pēc plkst.9 krita arī sievietes tēla statuja.