Priesteris: Cilvēki jāmīl tad, kad viņi ir dzīvi

tikai skolas un izglitibas ministrija plus debili jauni e savienibas standarti un citi mesli kas no turienes nak pie mums neveicina absoluti nekadu nakotnes perspektivu attistibai bernu,tikai gremde un vairo atkarigos un vaino vecakus ,pemeram vecaks nedod bernam rivejamo deliti velot labu bernam ,bet skola pagriezis to pavisam otradi ka nelauj plust lidz tehnikas jauninajumiem utt.koks ar diviem galiem grozi ka gribi vecaks bus vainigs vienalga ,jo tagad pat kontroldarbi dazhviet tiek ne jau ar roku rakstiti ,tada veida attistot berna domashanu un motoriku veicinot berna veseligu attistibu ,bet mes rivejam deliti caurumus un domat nevajag pat ,viss ka pec eiropas standartiem ,mes laujam musu bernus pataisit par bezsmadzenu radijumiem un ar katru gadu ir trakak ,nekas nemainas pat sekmes skoleniem ir kadas vajprats,tad jau laikam skolotajos vaina ja tik daudziem skoleniem ir nesekmigas atzimes,tatad skolotaji nav kompotenti amata sava ir janovelk ar steigu vismaz puse no algas

ka daudzi Dievā eksistē, NEVIS dzīvo. Lai gan Jaunās Derības laikmeta augstajā priesterī Jēzū Kristū ir dzīvība un dzīvības pārpilnība.

''Dzive -pilsēta, kur ātri var sevi pazaudēt. Nāve - vieta, kur atkal visi ceļi kopā saies'' - apmēram tā ir Šekspīrs secinājis. Un tas attiecas gan uz Kainu, gan Ābelu, uz Abrahāmu un Īzāku, gan uz medmāsu, gan uz tēvu, kas iet NOKALINĀT. Bet sejas es lasu kā grāmatas, un tas man ir palīdzējis ne palātu, bet gan MĀJAS atrast. Savukārt, ''džekam'', kas pats sevi par pravieti pasludina, negaidīdams, ka Dievs to darītu, pienākas ALGA, kas Rakstos paredzēta. Bet - kas PAREDZĒTS, pašam vien jāmeklē, nevis jāgaida, ka kāds cits to darīs.