Viņš uzsvēra, ka Latvija kopā ar pārējo valstu kolēģiem strādā ar Eiropas Komisiju, jau tagad atbalstot Latvijas Veselības ministriju. Rinkēvičs informēja, ka pirmdien notika Eiropas ārlietu ministru sanāksme un tiek daudz strādāts, lai piespiestu lielās kompānijas pildīt savas saistības.
Ministrs atgādināja, ka līgumi ir noslēgti dalībvalstu līmenī. "Bet ir jāsaprot, ka šī problēma pašlaik ir visām dalībvalstīm. Jāsaprot, ka šie līgumi pašlaik ir tādi, ka nelielas interpretācijas ir iespējamas," sacīja ministrs, tomēr neizslēdzot, ka Latvijai būs ar kompānijām jātiesājas, ja saistības netiks pildītas.
Tādā gadījumā par šo jautājumu būs jālemj gan valdībai, gan kolēģiem Tieslietu, Veselības un citās ministrijās, atzina Rinkēvičs.
"Bet, protams, ka spiediens šobrīd gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī pret kompānijām tiek izdarīts. Un mēs uzskatām, ka nav godīgi, ka šīs saistības netiek pildītas, sevišķi AstraZeneca, kas vakcīnas izpētei un attīstībai ir saņēmusi arī diezgan ievērojamus Eiropas Savienības līdzekļus," sacīja Rinkēvičs.
Vaicāts, ja situācija nonāktu līdz tiesu darbiem, vai Latvija tiesātos viena pati vai tomēr situācija tiktu risināta Eiropas Savienības līmenī, ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā līgumus ir noslēgusi katra dalībvalsts atsevišķi un katra maksā par vakcīnu piegādi. "Es domāju, ka tas noteikti būtu koordinēts process, bet pati tiesvedība kā tāda ir katras dalībvalsts atbildība," viņš teica.
Kā ziņots, Lielbritānijas farmācijas kompānija AstraZeneca piektdien brīdināja, ka tās Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai būs "mazākas, nekā sākotnēji bija gaidāms", jo šīs vakcīnas ražotnē ir sarucis ražošanas apjoms.
Ja Latvija pavasarī saņems tikai 110 000 AstraZeneca vakcīnas devas plānoto 424 000 devu vietā, tad tiks būtiski samazināta iespēja jau martā sākt masveida vakcināciju, iepriekš atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Pavļuts skaidroja, ka aicinājis šīs situācijas risināšanā iesaistīties Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ārlietu ministru un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP). "Šis apstāklis mūs nostāda ļoti nepatīkamā situācijā, jo rēķinājāmies, ka ar šīm vakcīnām martā varēsim sākt vakcinēšanas plašāku fāzi," uzsvēra veselības ministrs.
Viņš atzina, ka patlaban nav pieejama precīza informācija par to, cik liels varētu būt vakcīnas devu iztrūkums.
Eiropas Savienība līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija Pfizer un Vācijas uzņēmums BioNTech, bet otru - ASV uzņēmums Moderna.
Pirmās šo vakcīnu piegādes ir bijušas mazākas, nekā cerēja Eiropas Savienības valstis. Pfizer ir paziņojusi par vakcīnu piegāžu aizkavēšanos tuvākajās nedēļās, kam par iemeslu ir darbi galvenajā pārstrādes rūpnīcā Beļģijā.