Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ministrs pārējām dalībvalstīm arī akcentēja starptautisko tiesību nozīmi kibertelpā.
Viņš atgādināja, ka kiberdraudi ir vieni no 21.gadsimta būtiskākajiem drošības draudiem ar potenciāli graujošu ietekmi uz valsts un sabiedrības funkcijām.
Rinkēvičs arī novērtēja ANO un to dalībvalstu ilgstošu un apņēmīgu darbu, veicinot brīvu, drošu un atvērtu internetu. Tāpat ANO Ģenerālā Asambleja ir apstiprinājusi, ka starptautiskās tiesības ir piemērojamas kibertelpai. Ministrs vērsa uzmanību, ka ir vitāli nepieciešams turpināt kopīgas izpratnes par starptautisko tiesību un normu piemērošanu kibertelpai veicināšanu, tādējādi nodrošinot valstu atbildīgu uzvedību tiešsaistē.
"Tas ir būtisks priekšnosacījums stabilitātei kibertelpā. Šajā procesā svarīga ir arī privātās un publiskās partnerības, pilsoniskā sabiedrības un akadēmiķu iesaiste," viņš norādījis.
ANO Drošības padomē ir pārstāvētas 15 valstis, no kurām piecas ir pastāvīgās locekles un 10 nepastāvīgās locekles divus gadus. Igaunija no 2020.līdz 2021.gadam pirmo reizi ir ANO Drošības padomes locekle. Šā gada maijā Igaunija pilda arī ANO Drošības padomes prezidējošās valsts lomu. Sanāksmē piedalījās 42 pasaules valstu pārstāvji, tā notika video formātā.