Rinkēvičs: Esam ieinteresēti, lai ASV saglabā militāro klātbūtni Baltijā

Vizītes laikā viņš ticies ar ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Edu Roisu un līdzpriekšsēdētāju, kongresmeni Eliotu Engelu, kā arī ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētāju, senatoru Bobu Korkeru un līdzpriekšsēdētāju Bobu Menendezu. Rinkēvičs pauda gandarījumu par intensīvo politisko dialogu 2017. gadā ar ASV administrāciju un Kongresu.

"Augstu novērtējam Kongresa vienoto atbalstu Baltijas valstu drošībai. Esam pateicīgi par Kongresa delegāciju biežajām vizītēm Baltijas valstīs, kas kalpo kā spēcīgs atbalsta signāls. Aicinām ASV kongresmeņus arī turpmāk doties vizītēs uz mūsu reģionu," aicināja ministrs.

Viņš izteica cerību, ka ASV aizsardzības budžeta 2018. gadam gala versijā Kongress saglabās sākotnēji paredzēto finansiālo atbalstu Baltijas valstu drošībai.

"ASV atbalsts mums ir joprojām neaizstājams. Esam ieinteresēti, lai ASV saglabā nepārtrauktu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Ceram, ka ASV ieguldījums transatlantiskajā drošībā 2018. gadā augs. Baltijas valstis arī no savas puses ir ievērojami palielinājušas valsts aizsardzībai veltīto finansējumu, 2018. gadā sasniedzot un arī pat pārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta,” pauda Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs izteica gandarījumu par aktīvu sadarbību ar ASV kiberdrošības jomā, kas izpaužas konsultācijās un pieredzes apmaiņā un apmācībās. "Baltijas valstu – ASV konsultācijas par enerģētikas kritiskās infrastruktūras aizsardzību un kiberdrošību šogad plānotas Latvijā. Redzam iespēju attīstīt šo sadarbību, konsultējoties par kiberdrošības aspektiem arī citos būtiskos sektoros, piemēram, datu drošība, banku un finanšu pakalpojumi, transporta infrastruktūra," akcentēja Rinkēvičs.

Tāpat pārrunātas attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā, tostarp Minskas vienošanās izpilde. Ministrs informēja par lēmumu "Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām", ko nesen ir pieņēmis Latvijas parlaments un līdz ar ko Latvijā liegta 49 personu iebraukšana, tas attiecas arī uz Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu. “Lēmuma pieņemšana šajā jautājumā ir Saeimas politisks solis, kas parāda Latvijas principiālo nostāju demokrātijas, tiesu varas un cilvēktiesību jautājumos,” uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par enerģētikas politiku, ministrs pauda pārliecību, ka Baltijas valstīm ir svarīgi turpināt iesākto darbu pie reģionālā dabasgāzes tirgu izveides, nodrošinot pēc iespējas augstāku tirgus likviditāti, tādējādi stiprinot arī energoapgādes drošību un mazinot energoatkarību no dominējošās piegādātājvalsts.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī ASV un Eiropas Savienības (ES) dialogs, tostarp jautājumus, kas skar tirdzniecības attiecības. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ES un ASV ir svarīgi noturēt vienotību un turpināt ciešu transatlantisko sadarbību, it sevišķi, jautājumos, kuri skar drošības politiku – cīņu pret terorismu, radikālismu, hibrīda rakstura draudiem un kodolieroču izplatīšanos.