Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, piektdien Rinkēvičs piedalījās Tieslietu padomes sēdē, lai iepazītos ar Tieslietu padomes darbību un darba prioritātēm 2024.gadam.
Uzrunājot Tieslietu padomes pārstāvjus, Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka kopš 2023.gada vasaras ir noticis mērķtiecīgs darbs, lai panāktu, ka Krimināllikums un tā piemērošana atbilstu aktuālajam apdraudējumam. Likumdevējs ir devis nepārprotamu signālu par to, kādai jābūt sodu politikai valsts drošības lietās situācijā, kad Latvija saskaras ar hibrīdapdraudējumu un kad Krievijas agresija pret Ukrainu ir radījusi nopietnus draudus mieram un drošībai.
Prezidenta ieskatā Jēkabpils gadījums ir būtiski iedragājis Latvijas sabiedrības pārliecību par valsts spēju sniegt aizsardzību ikvienam cilvēkam, kuram tā ir nepieciešama. Šo pārliecību vēl vairāk graujot 2.februārī izskanējusī ziņa par varmākas mēģinājumu nolaupīt upuri pēc tam, kad tika atcelta pagaidu aizsardzība pret vardarbību un atcelts aizliegums varmākam tuvoties.
Prezidents atzīmēja, ka neticība valsts spējai aizsargāt savus cilvēkus - konkrētus cilvēkus - katastrofāli ietekmē visas sabiedrības kopējo uzticēšanos valsts varai un sabiedrības gatavību valsts varu atbalstīt un aizstāvēt - aizstāvēt un atbalstīt arī krīzes situācijās.
"Tiesiskums, tiesu varas efektivitāte un taisnīgums nav tikai teorētiska konstrukcija. Taču bez sabiedrības uzticēšanās un atbalsta valsts varai, tostarp tiesu varai, nebūs panākama arī tiesu varas efektivitāte. Tāpēc būtiski ir tiesu varai savus lēmumus pamatot un tos saprotamā veidā skaidrot sabiedrībai," pauda Rinkēvičs.
Valsts prezidents pauda pārliecību, ka līdztekus drošībai, arī valsts spējai būt taisnīgai ietekmē to, cik ļoti sabiedrība uzticas valstij. Katram cilvēkam, kurš saskaras ar valsts varu, tajā skaitā ar tiesu varu vai ar neatkarīgajām juridiskajām profesijām, ir jābūt pārliecinātam, ka viņa gadījums tiek izskatīts taisnīgi. Taču cilvēkam, kurš iesaistīts kādā lietā, šī lieta, visticamāk, ir vienīgā un vissvarīgākā, un pelnījusi pienācīgu rūpību. Tādēļ svarīgi atcerēties, ka profesionālisms nenozīmē vienaldzību. Profesionālisms nozīmē cieņpilnu un uzmanīgu attieksmi pret ikvienu cilvēku.
"Sabiedrības uzticēšanos valstij ietekmē arī tas, vai valsts pienācīgi reaģē uz savām kļūdām. Ir svarīgi, ka arī tiesu vara un tiesu varai piederīgās institūcijas un personas pierāda, ka tās pašas spēj atpazīt netaisnīgas situācijas un rīkoties, lai tās labotu," uzsvēra Rinkēvičs.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs informēja Valsts prezidentu par Tieslietu padomes aktualitātēm un 2024.gada darba prioritātēm, aģentūru LETA informēja padomē.
Strupišs norāda, ka Tieslietu padomes darbs ir vērsts uz tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanu, tiesnešu kapacitātes un tiesu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, kā arī kvalitatīvas metodoloģijas attīstīšanu. Tāpēc Tieslietu padome šogad plāno apstiprināt koncepciju tiesu sistēmas administratīvā atbalsta funkciju pārejai no izpildvaras uz tiesu varu, izvērtēt veikto tiesu sistēmas reformu rezultātus, kā arī pārskatīt tiesu sistēmas atbalsta personāla amata standartu un atalgojuma sistēmas attīstības iespējas.
Pārrunājot tiesu varas neatkarības stiprināšanas jautājumu, Tieslietu padomes loceklis, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs Guntars Ploriņš ziņoja par sākotnējo ieceri attiecībā uz Tieslietu padomes statusu un funkcijām, kad Latvija plānoja iestāties Eiropas Savienībā.
Saistībā ar tiesu sistēmas neatkarību Strupišs pauda, ka noteikti būtu jāstiprina tiesu varas institucionāla neatkarība. Tiesu sistēmas darbību negatīvi ietekmējis tas, ka izpildvaras rokās ir pilsētu tiesu un apgabaltiesu administratīvo funkciju un budžeta pārraudzība. Šobrīd sadarbībā ar Tieslietu ministriju tiek izstrādāta koncepciju, lai no izpildvaras pārņemtu tiesu varas pārziņā tiesu sistēmas administratīvās funkcijas.
Tieslietu padomes izveidošana noteikta likumā "Par tiesu varu". Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.
pievienota 9.-12 rindkopa