Pirms divām nedēļām Siliņa, komentējot iespējamo vilcināšanos ar graudu importa aizliegumu, medijiem sacīja, ka valdības mērķis ir panākt praktiskus rezultātus, nevis tikai tādus, kas ir "uz papīra". Šonedēļ koalīcija lēmusi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā. Februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.
Taujāta, kas licis mainīt valdības domas, Siliņa atbildēja, ka šādi tiek rādīts piemērs citām Eiropas Savienības valstīm, un, iespējams, līdzīgi kā ar Krievijas gāzes aizliegumu, tās pievienosies Latvijai arī graudu jautājumā.
"Mēs joprojām uzskatām, ka jēgpilnākais būtu vienots viedoklis Eiropas Savienībā, bet mēs rādām ar šo savu piemēru, savu gribu. Tas ir politiskās gribas apliecinājums," sacīja Siliņa.
Komentējot sarunu attīstību, premjerministre sacīja, ka šobrīd turpinās aizkulišu sarunas un tiek meklēts atbalsts citu valstu vidū. Vienlaikus "konkrētu darba plānu neviens neuzliks", jo graudu importa aizliegums esot katras valsts gribas jautājums. Stājoties spēkā nacionālajai normai, Latvija par to informēs pārējās Baltijas valstis, un, iespējams, izsūtīs vienotu aicinājumu sekot Latvijas piemēram, pauda Siliņa.
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus. Par tranzīta aizliegšanu Latvijas valdošā koalīcija gan nav izšķīrusies.