Pamatojumu par papildu līdzekļiem veselības ministrs sniegs, nākot ar informatīvajiem ziņojumiem valdībā, kas dos iespēju par to ziņot arī publiski, atzīmēja premjere.
Veselībai papildu finansējums cita starpā paredzēts, lai audzētu pieejamo kompensējamo medikamentu apjomu, kas nozīmēs lielāku atbalstu arī onkoloģijas slimniekiem, atzīmēja Siliņa. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti arī zobārstniecībai bērniem.
Valdības vadītāja pozitīvi novērtēja, ka starp Abu Meri un mediķu arodbiedrību pašlaik rit savstarpējs dialogs par mediķu algu palielināšanas iespējām.
Līdz ar veselības jomu budžetā lielākais pieaugums ir arī izglītībai, atzīmēja Siliņa. Premjerministre norādīja, ka, izpildot streika prasības, izglītības jomai šogad no septembra piešķirti papildu 30 miljoni eiro un 2024.gadā vairāk nekā 91 miljons eiro.
Premjerministre akcentēja, ka 2024.gadam izveidots drošības un ilgtspējas budžets apstākļos, kad neuzlabojas starptautiskā situācija, pastāv hibrīdapdraudējumi uz Latvijas robežām un ir svarīgi būtu modriem arī digitālajā vidē.
Siliņa arī atzīmēja, ka sociālajā budžetā situācija vērtējama kā laba, kā arī savā uzrunā komisijai pieminēja vairākas citas jomas, kurām budžetā paredzēts papildu atbalsts.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šodien skata likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un saistītos likumprojektus.
Jau vēstīts, ka Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās valdības novembra sākumā atbalstīto 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.