Viņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka valdības lēmums pārdalīt finansējumu vērtējams pozitīvi, jo tās bijušas LJĀA prasības. Šilovs uzsvēra, ka 140 miljoni ir vajadzīgi, lai esošajā līmenī līdz gada beigām nodrošinātu medicīnisko palīdzību un pakalpojumus.
"Ja kāds šajā visā redz problēmu atrisināšanu, tad tā īsti nebūs. Šis finansējums neatrisina to, kas mūs sagaida nākamajos gados. Mēs esam runājuši par vajadzīgajiem vairāk nekā 300 miljoniem eiro turpmākajos gados, lai varētu attīstīt jaunus medicīniskos pakalpojumus, atjaunināt tarifus un samazinātu rindas," sacīja LJĀA valdes priekšsēdētājs, paužot bažas, ka pēc šī finansējuma piešķiršanas no politiķiem varētu arī nesekot tālāki lēmumi.
Taujāts, vai no 140 miljoniem eiro daļa būtu novirzāma veselības aprūpes darbinieku atalgojuma palielināšanai, Šilovs uzsvēra, ka tas vairāk attiecas uz nākamo gadu, jo tas ir aprēķināts, ierēķināts un ierakstīts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.
"Finansējums atalgojumam 2023.gadā tika piešķirts iepriekš plānotajā apjomā, līdz ar to šie 140 miljoni paredzēti citiem mērķiem. Ja mēs runājam par 2024.gadam, tad darba samaksa būs viena no galvenajām prioritātēm un skaidrības šobrīd par to nav," sacīja LJĀA valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka atklāts ir jautājums, vai 140 miljoni eiro kļūst par bāzes izdevumiem, proti, līdzekļiem, ar kuriem veselības aprūpe varēs rēķināties arī turpmāk, vai arī tie ir kādi ārkārtas finansējuma pārdalījumi, kuri nākamgad nebūs pieejami. Ja runa ir par otro variantu, Šilovs retoriski jautā, uz ko tieši politiķi cer.
"Vai viņi cer, ka nākamgad pēkšņi samazināsies vizīšu skaits pie ārstiem, cilvēki mazāk veiks analīzes un vērsīsies pēc diagnostiskās medicīniskās palīdzības?! Tā ir tāda mānīšanās. Ņemot vēra to, kas notiek Eiropā un pasaulē, nekas par to neliecina. Ja šī nauda ir tikai vienreizēja pārdalīšana un nākamgad ar šo naudu nevarēs rēķināties un tās nebūs, tad jāsaka - mēs esam diezgan dziļi bedrē. Ja piepildīsies šis scenārijs, tad bedre tikai padziļināsies," skaidroja LJĀA valdes priekšsēdētājs.
LETA jau rakstīja, ka valdība otrdien, 20.jūnijā, atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei. Finanšu ministrija līdz 16.jūnijam apkopoja un iesniedza izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei 140 miljonu eiro apmērā.
Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023.gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta.
Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī ievērojot vienotos nosacījumus, tika paveikta izdevumu pārskatīšana nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 036 910 eiro apmērā Veselības ministrijai (VM).
Kā aģentūru LETA informēja VM, jūnijā - jūlijā sākotnēji tiks veikta finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām. Savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums no rezervētajiem 140 miljoniem, kas tiks segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.
Zināms, ka no 57 miljoniem eiro 4,3 miljoni tiks novirzīti bērnu zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, 17,2 miljoni eiro tiks novirzīti ambulatoro pakalpojumu - speciālistu konsultāciju, izmeklējumu un dienas stacionāra pakalpojumu apmaksai, 15,6 miljoni eiro tiks novirzīti slimnīcām energoresursu un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai, 17,4 miljoni eiro tiks novirzīti kompensējamo medikamentu apmaksai un 2,2 miljoni eiro tiks novirzīti ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai.