Vēl pirms obeliska nogāšanas Smiltēns aģentūrai LETA uzsvēra, ka pieminekļa demontāžas noslēgums ir kā "akmens nokrišana no mūsu kakla", norādot, ka pēc visa kompleksa demontāžas beigām šai vietai kādu laiku būtu "jāatpūšas".
Vēlāk tā būtu jāiekārto "priecīgai, jaukai, skaistai" laika pavadīšanai, skaidroja galvaspilsētas vicemērs, atzīmējot, ka tas būtu saistīts ar plašāku Uzvaras parka labiekārtošanu, kādā citā vietā īstenojot Rīgas domes deputātes Ievas Brantes (AS - LZP, LRA un LP) priekšlikumu par trenažieru izvietošanu.
Smiltēns akcentēja, ka līdz ar pieminekļa demontāžu tiek atjaunota Uzvaras parka vēsturiskā jēga, kas saistīta ar Latvijas tautas uzvaru brīvības cīņās pār Bermonta karaspēku.
Vaicāts par to, kas nojaucamā pieminekļa vietā Uzvaras parkā notiks nākamajos gados 9.maijā, Smiltēns uzsvēra, ka noteikti šī vieta vairs nebūs tāda, kur varētu pulcēties kā līdz šim. Tiem, kuri vēlas godināt savus senčus, šajā datumā būs iespējas doties uz kapiem, norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Smiltēns atzina, ka, lai gan PSRS "de iure" sabruka 90.gadu sākumā, tomēr tikai tagad tā brūk arī "de facto" jeb vērojama PSRS sabrukuma beigu fāze, ko iezīmē arī šī pieminekļa nojaukšana.
Politiķis pieminekļa nojaukšanas procesu vērtē kā ļoti labi saplānotu, atzīmējot, ka vēl laiku prasīs pieminekļa kompleksa pārējo daļu demontāža.
LETA jau rakstīja, ka šodien pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.
Pieminekļa kompleksa brucināšanas darbi sākās otrdien, 23.augustā, no rīta. Otrdien pēcpusdienā būvnieki zemē nogāza trīs padomju karavīru bronzas statujas, savukārt trešdien īsi pēc plkst.9 krita arī sievietes tēla statuja.