Viņš arī piebilda, ka papildu izdevumu pieaugums varētu radīt ietekmi uz pilsētas budžetu vēl par desmit miljoniem eiro. Kā atzina Staķis, tas viss nozīmē, ka jaunajai Rīgas domei nākamā gada budžets būs izaicinošs.
Taču vislielākās bažas radot fakts, ka Rīgai trūkst attīstības projektu, ar kuriem varētu pretendēt uz Eiropas Savienības projektu finansējumu. Šai problēmai esot nepieciešami steidzami risinājumi, jo tālredzīgas pašvaldības domā ne tikai par šodienu, bet arī par rītdienu, teica politiķis.
Kā norādīja Jaunās vienotības vēlēšanu saraksta līderis Vilnis Ķirsis, jaunā Rīgas domes koalīcija cer uz ātru darba sākšanu un veiksmīgām sarunām ar valdību pašvaldības budžeta jautājumu risināšanā.
Jau ziņots, ka iecerētās IIN ieņēmumu pārdales dēļ par labu valstij pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina FM aprēķini.
FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.
Savukārt partijas Gods kalpot Rīgai vēlēšanu saraksta līderis Oļegs Burovs, šīs pārdales rezultātā Rīgas budžets varētu zaudēt aptuveni 40 miljonus eiro un tas būšot liels pārbaudījums jaunajai koalīcijai.
Staķis skaidroja, ka pilsēta patlaban ir "interesantā starpposmā" - ja līdz šim "vecā vara" nodeva pienākumus jaunajai, tad tagad ir unikāla situācija, kad darbus "jaunajai varai" nodod pagaidu administrācija.
"Tā ir liela iespēja, jo pagaidu administratori, kuriem nevajag spodrināt savas spalvas, var stāstīt patiesību. Un patiesība ir diezgan rūgta," secinājis Staķis, piebilstot, ka labu ziņu jaunajai koalīcijai ir maz, bet darāmā un izaicinājumu - daudz.
Topošais vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka šodien gūta pārliecība par to, ka pašvaldībā ir "gana daudz problēmu".
"Iepriekš problēmu mērogu apjaust bija grūti, bet tagad ir skaidrs, ka Saskaņa un Gods kalpot Rīgai mums ir atstājuši pamatīgu mantojumu," teica Ķirsis, piebilstot, ka, piemēram, pašvaldības Satiksmes departaments ticis pieminēts teju katrā otrajā teikumā, liekot saprast, ka tajā "ir problēma problēmas galā".
Ķirsis gan pauda pārliecību, ka jaunajai domes vadībai izdosies problēmas atrisināt.
Topošā vicemēre Linda Ozola (JKP) uzsvēra, ka pagaidu administrācija "signalizējusi" arī par cilvēkresursu trūkumu domes struktūrās, kas liecinot par to, ka iepriekš vidējā pārvaldības līmenī cilvēki nav tikuši piesaistīti pietiekami profesionāli.
"Gribu sūtīt signālu profesionāļiem, ka cilvēkresursu stiprinājums būs nepieciešams visās domes struktūrās. Rīgas domes politiskā vadība objektīvi mainīsies, šī būs pārmaiņu vadība, uz profesionāļiem būs vērsta uzmanība," teica Ozola.
Savukārt domē ievēlētais Einārs Cilinskis (NA/LRA), kurš pēc laika varētu vicemēra amatā nomainīt saraksta biedru Edvardu Smiltēnu (NA/LRA), uzsvēra, ka steidzami nepieciešams izstrādāt pārvaldību Rīgas nākotnes attīstības projektiem, lai pagūtu "ielēkt Eiropas Savienības fondu periodā" un Rīgai būtu atbilstoši projekti, ko ne tikai pieteikt, bet arī īstenot.
Jau ziņots, ka šodien Rīgas domes topošās koalīcijas pārstāvji spriež par darba prioritātēm, sadarbības līgumu un personālijām.
Par koalīcijas izveidošanu partiju apvienības Attīstībai/Par! un partijas Progresīvie (APP) kopīgā saraksta politiķi panāca vienošanos ar partiju apvienības Jaunā vienotība, Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības pārstāvjiem. Vienošanās tika panākta arī par atbildības jomu sadali.
APP tiks pie mēra krēsla, ko ieņems bijušais Saeimas deputāts Staķis.