Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./2009.gadā. Taču ir laba ziņa — šī krīze samazinās inflāciju. Bloomberg izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016. gada februāra.
Tās ļoti krasu kritumu piedzīvoja janvāra 2. pusē, kad tirgi saprata, kāda ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs koronavīrusa epidēmijai. Šobrīd ir ļoti grūti iegūt precīzu informāciju par šīs valsts rūpniecībā notiekošo, taču fragmentārie informācijas gabaliņi rada iespaidu, ka pilnībā apstājušās vai ar nepilnu jaudu strādā vairāk nekā puse šīs valsts rūpnīcu.
Lai atgrieztos pie normālas situācijas, pat labvēlīgā scenārijā vajadzēs vairākus mēnešus. Ir destabilizētas piegādes ķēdes, nav precīzi prognozējama cilvēku pārvietošanās pasākumu atcelšana.
Diez vai izejvielu cenas iepriekšējā līmenī atgriezīsies agrāk nekā šī gada otrajā pusē, jo ražošanas pārtraukšanas periodā būs pieauguši krājumi.
Patēriņa cenu kāpums janvārī bija lielāks nekā vidēji aizvadītajā desmitgadē šajā mēnesī. Galvenais izskaidrojums ir akcīzes paaugstināšana, degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 5,6%. Taču nevajadzētu gaidīt visaptverošu cenu kāpumu, kā nereti brīdina šādu nodokļu izmaiņu pretinieki. Degvielas cenas vispār ir ļoti svārstīgas, kustība uz augšu vai leju par 5% mēneša laikā nav nekas neparasts, notikumiem pasaules tirgos var būt vēl lielāka ietekme.
Līdzīgi degvielas cena mēneša laikā ir mainījusies arī 2015. gada augustā (-5,4%), 2014. gada decembrī (-6,5%), 2015. gada janvārī (-7,8%), 2012. gada augustā (+5,0%), 2011. gada martā (+4,7), vairākumā gadījumu tas nav bijis saistīts ar akcīzes nodokļa izmaiņām. Nav šaubu, ka pakāpeniskā akcīzes nodokļa paaugstināšana ir ievirzījusi degvielas cenu augstākā trajektorijā nekā tā būtu bijusi bez šādas paaugstināšanas.
Taču arī pēc šī akcīzes kāpuma degvielas cena ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim attiecībā pret algām, citiem vārdiem, degvielas pirktspēja ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim.
Gada griezumā degvielas cena janvārī bija par 8,8%, bet pēdējos piecos gados, šādi mērot, degvielas cena ir gan augusi par 20,8%, gan samazinājusies par 18,0%.
Degvielas cenas ir pieaugušas, bet mājokļos patērētā enerģija kļūst lētāka. Par 24,1% lētāka, nekā pirms gada ir kļuvusi gāze (mēneša laikā tās cena pazeminājusies par 5,1%), bet par 2,4% samazinājusies elektrības cena.
Sagaidāms, ka šogad kopējais cenu līmenis vidēji augs par 2,1%. Kā jau minēts, pakalpojumu inflācija ir relatīvi augsta, bet arī tā trīs mēnešus ir bijusi zem 3%, iespējams, ka algu pieaugums jau bremzējas. Iepriekšējos trīs gados pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 3,1%. Starp pakalpojumiem gan ir daži inflācijas rekordisti. Vēstuļu nosūtīšana ir kļuvusi par 59,2% dārgāka nekā pirms gada, taču mūsdienās šo pakalpojumu izmanto reti. Vispārējā medicīniskā prakse jeb ģimenes ārsta pakalpojumi ir sadārdzinājušies par 40,6%, taču pacienta maksātais parasti sedz tikai nelielu daļu no šī pakalpojuma kopējām izmaksām.
Šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu, IKP pieaugums visdrīzāk būs vājākais kopš 2010. gada, taču par inflāciju nav jāsatraucas, tās prognoze drīzāk slīd lejup nekā augšup.
Scorseze