Lielais patīkamais pārsteigums šodien publicētajos datos ir kokapstrādes izlaides noturēšanās "virs ūdens" gada griezumā, ražošanai salīdzinājumā ar pērno oktobri pieaugot par 1,1%. Taču gada izskaņā ierobežotā pieprasījuma dēļ ir bijušas dīkstāves atsevišķos uzņēmumos, tāpēc šī perioda dati diez vai izskatīsies pievilcīgi.
Oktobris ir šogad vissliktākais mēnesis līdz šim pārsteidzoši sekmīgajām "dzelžu" nozarēm. Mēneša griezumā (salīdzinājumā ar septembri) liels kritums reģistrēts elektronikā, elektriskajās iekārtās, iekārtu remontā, mīnuss ir arī auto detaļu ražošanā, bet neliels pieaugums metālapstrādē un iekārtu ražošanā. Līdz ar to oktobrī gada griezumā joprojām ir liels kāpums metālapstrādē (+15,2%), bet visas mašīnbūves nozares un elektronika "iebraukušas" mīnusos. Pirmie desmit mēneši kopumā pagaidām vēl izskatās ļoti labi, neliels kritums vien auto daļu ražošanā, bet citur redzami plusi, elektrisko iekārtu ražošanā pat 19,2% apmērā. No globālās ekonomikas tendenču nianšu pētītājiem nāk ziņas, ka krājumu samazināšanas fāze tuvojas beigām un pasaules rūpniecības kopējā līkne varētu sākt virzīties augšup. Šī ziņa noteikti nenāk par ātru. Līdz šim Latvijas inženierijas nozares spējušas apbrīnojami labi pretoties aukstajiem vējiem, taču oktobra dati rada bažas, ka spēki sāk izsīkt.
Nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas šajā gadījumā ietver arī īpašnieku strīdus, joprojām sekmīgi pretojas arī farmācijas nozare. CSP nepublicē ziņas par šo nozari, taču to dara divi lielie uzņēmumi, un nozarē kopumā šogad ražošana varētu pieaugt apmēram par desmito daļu.
Latvijā ir vēl viena nozare, kura spēj ļoti sekmīgi pārvarēt izaicinājumus. Poligrāfijas ražošanas apjoms desmit mēnešos ir pieaudzis par 7,9%, oktobrī pat par 8,8%. To, ka šis gads būs sekmīgs, nozares asociācija prognozēja jau iepriekš, viedokli pamatojot ar veiktajām investīcijām.
Tā izrādījusies taisnība, taču panākumi acīmredzot ir gūti uz citu valstu uzņēmumu rēķina, samazinot to tirgus daļu. Nākotnes prognozes drukātājiem Eiropas mērogā jau vairākus gadus bijušas visai nelabvēlīgas, bet šobrīd tās kļūst patiesi dramatiskas. Turklāt nozares iekšējais tirgus samazinās apmēram par desmit procentiem, sarūkot gan reklāmas, gan citu materiālu drukāšanai.
Cīņa par vietu zem saules kļūs vēl sīvāka. Kā vēsta papīra ražotāji, šis ir pirmais gads, kad pieprasījums Eiropā pēc krītotajiem papīriem, ko izmanto grāmatu un žurnālu drukāšanā, samazinās vairāk nekā par 10%. Līdz šim noturīgs ir bijis konservatīvās Vācijas drukas materiālu tirgus, taču kritums parādās arī tur. No vides viedokļa apsveicams, bet no nozares interešu viedokļa ļoti nepatīkams pavērsiens ir Holandē ieviesta kārtība drukātajām reklāmām — ja kāds vēlas tās saņemt, viņam ir proaktīvi "jāaktivizē" sava pastkastīte, turklāt uz tās jābūt uzlīmei. Ja šo praksi pārņems citas Eiropas valstis, kas jau tiek apsvērts Beļģijā un Francijā, tad poligrāfija Eiropā var rēķināties ar apmēram 30% kritumu.
Šis ir arī pirmais gads, kad Eiropā sarūk grāmatu tirgus. Pieaug atsevišķi segmenti, piemēram, bērnu grāmatas. Savukārt populāru "teksta" grāmatu drukāšanu samazina audiogrāmatu popularitātes pieaugums, ko veicina izdevēju biznesa modeļu maiņa. Tieši Eiropas tirgus Latvijas poligrāfijai ir ļoti svarīgs, eksports uz citiem tirgiem pagaidām ir ļoti mazs.