Amatpersonas pārrunājušas iespējas, kā izmantot Eiropas Savienības fonda investīcijas tiesībsaizsardzības un tieslietu jomas profesionāļu kvalifikācijas attīstības sistēmas pilnveidošanā.
Bordāns skaidroja, ka profesionāļiem nav nepieciešami vienkārši semināri, bet valstī ir nepieciešams veidot juridiskās un organizatoriskās kvalifikācijas pastāvīgu sistēmu. "Profesionāļiem visu laiku ir jābūt formā un jāsaņem pati labākā izglītība un attīstība," uzsvēra Bordāns un pauda cerību, ka Latvijas politiķi atbalstīs līdzekļu novirzīšanu likumsargu izglītībai.
Stukāns norādīja, ka viņam ar tieslietu ministru nav domstarpību un amatpersonām ir vienāds redzējums par tiesu, prokuratūras un tiesībsaizsardzības sistēmas attīstību. Arī Stukāns uzsvēra, ka tuvākajā laikā risināms jautājums ir par apmācībām. "Diemžēl valsts jautājumam par prokuroru apmācību nav veltījusi pietiekamu uzmanību. Ministrs ir gatavs to mainīt," uzsvēra Stukāns.
Ģenerālprokurors vērsa uzmanību, ka pasaulē, tostarp Latvijā, aktuāla joma ir kibernoziegumi, piemēram, ir jauna veida krāpšanas. Tas nozīmē, ka likumsargiem jau savlaicīgi nepieciešams celt kvalifikāciju, lai spētu pilnvērtīgi šādus noziegumus izmeklēt un iztiesāt.
Abas amatpersonas atzina, ka, fundamentāli neieguldot izglītībā, "stāvēsim uz vietas" un atkal radīsies negācijas prokuratūrā un tiesās.
Vaicāts, kā kopumā patlaban vērtē prokuroru zināšanu līmeni, Stukāns atbildēja, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, taču zināšanu līmenis vērtējams "diemžēl, ne augstāk par vidējo".
Lūgts komentēt nesen organizētā prokurora amata pretendentu vispārējo zināšanu testa rezultātus, kas, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, bijuši daudz labāki, Stukāns atbildēja, ka šajā reizē tikusi mazliet par daudz vienkāršota testa sarežģītības pakāpe. Viņš uzskata, ka tā bija kļūda un testa sarežģītību vajadzēja atstāt iepriekšējā līmenī.
"Mums ir jācīnās par smadzenēm, nevis formāli jāaizpilda tukšas vietas. Labāk, lai stāv tukšas, nevis izveidojas situācija, kad cilvēks nav spējīgs kvalitatīvi un ar pilnu atdevi veikt savus pienākumus," uzsvēra Stukāns.
Tieslietu ministrs arī žurnālistiem pauda uzskatu, ka pēdējā gada laikā pieņemtie grozījumi tiesību normās dod pamatu secinājumam, ka tiesību normas patlaban ir savestas tādā kartībā, kad tiesas un izmeklēšanas process var notikt ļoti efektīvi.
Tāpat amatpersonas pārrunājušas iestāžu organizatoriskās iespējas. Tas nozīmē, ka Tiesu administrācija (TA) varētu pārņemt ļoti ievērojamu daļu no prokuratūras administratīvajām funkcijām, kuras veic prokurori. Šīs funkcijas, piemēram, būtu grāmatvedība un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jautājumi, norādīja tieslietu ministrs.