Tikai ilūzija, ka cīnās pret smēķēšanu

Šonedēļ tika publiskota informācija par KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma rezultātiem, kas uzrāda, ka Latvijā joprojām saglabājies visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, Šveicē un Norvēģijā, sasniedzot 21,1% no kopējā patēriņa apjoma. Gan jau apjomi ir vēl lielāki, jo daļa kontrabandas caur Latviju aizceļo arī uz citām valstīm. Bet dēļ tā, ko nelegāli notirgo Latvijā, zaudējumus cieš tirgotāji un valsts, kura nodokļus, protams, var iekasēt tikai no legālās preces.

Tieši tā. Pats sliktākais ir tas, ka valsts pārstāvji nereti grib pieņemt un pieņem lēmumus, kas tiešā veidā sekmē kontrabandas cigarešu tirdzniecību.

Paaugstinot akcīzi un tādējādi arī kontrabandistu peļņas procentu?

Jā. Latvijā šobrīd ir gan pats augstākais kontrabandas īpatsvars, gan arī mums ir vislielākā cigarešu cenas starpība ar kaimiņvalstīm. Salīdzinot ar Baltkrieviju, ja skatāmies mazumtirdzniecības cenu, pie mums tā ir sešas kārtas augstāka nekā šajā kaimiņvalstī, bet, ja salīdzina ar beznodokļu tirdzniecības vietu, tad desmitkārtīgi.

Arī ziņā par pieminēto pētījumu lasāms, ka Latvijā vidējā cigarešu paciņas cena šā gada janvārī bija 3,03 eiro, kamēr Baltkrievijā cigarešu paciņa vidēji maksāja tikai 43 centus, bet Krievijā – 1,39 eiro.

Protams, ka šī starpība milzīgi ietekmē interesi nodarboties ar kontrabandu, ievedot Latvijā cigaretes. Un, kā jau jūs teicāt, daļa kontrabandas cigarešu tiek transportētas tālāk uz citām valstīm, tostarp Lielbritāniju, kur mazumtirdzniecības cenas ir vēl augstākas.

Saprotu, ka pat ar visstingrāko robežkontroles pastiprināšanu nebūs daudz līdzēts, ja ar nodokļu politiku ir radīta motivācija nodarboties ar kontrabandu.

Loģiski, ka, pirmkārt, akcīzes nodokļa kāpumam vajadzētu būt mazākam un, otrkārt, nevajadzētu ierobežot legālo tirdzniecību. 

Jo ikkatri legālās tirdzniecības ierobežojumi noved pie kontrabandas palielināšanās. 

Ja produkts ir nepieejams legālajā tirdzniecībā, nepamanāms veikalā, tad, protams, ka ir stimuls patērēt nelegālo.

Politiķiem, kas pieņem lēmumus par tirdzniecības ierobežojumiem, acīmredzot ir maza izpratne par to, kādas likumsakarības valda starp legālo un nelegālo tirgu, toties ir vēlme iet ātro, virspusēji labi parādāmo risinājumu ceļu – nosaka tirdzniecības ierobežojumus, un, re, problēma šķietami atrisināta...