Viņš Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komitejas sēdē sacīja, ka vismaz sešas Saeimā ievēlētās partijas nevēlas mainīt esošo militāro sistēmu, bet gan grib to attīstīt. Turklāt patlaban daudz jaunu karavīru pievienojas sistēmai, viņš piebilda.
Arī Saeimas Drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Jānis Ādamsons (Saskaņa) norādīja, ka iebilst pret obligātā militārā dienesta ieviešanu, jo tas Latvijai izmaksātu pārāk daudz. Komentējot sēdē izskanējušo apgalvojumu, ka saistībā ar obligāto dienestu Baltijas virzās dažādos virzienos, Ādamsons norādīja, ka katrai valstij ir sava pieredze, un obligātā dienesta atjaunošana Lietuvā bija saistīta ar to, ka nebija iespējams nodrošināt profesionālo dienestu, kā tas ir Latvijā.
Ādamsons uzskata, ka obligātā dienesta ieviešana varētu izmaksāt desmitiem, ja ne simtiem miljonu eiro, tāpēc daudz efektīvāk būtu apmācīt jauniešus, kā rīkoties ārkārtas situācijās.
Arī AM valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka obligātā militārā dienesta ieviešanā būtu nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, kā rezultātā ieguvumi no tā nebūtu tik ievērojami, ņemot vērā, ka tiktu iznīcināta esošā sistēma.
Latvija 2006.gadā pieņēma lēmumu par atteikšanos no obligātā dienesta. Tomēr Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Vēl 2017.gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien pārliecinoši noraidīja deputāta Edvīna Šnores (VL-TB/LNNK) priekšlikumu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu.
Irlielāmērāticams
vecie paradumi
zvirbulēns