"Mazais uzņēmējs jūt, ka viss atbalsts tiek sniegts tikai lielajiem eksportētājiem. Mēs atbalstu nesaņemam, jo eksporta apjoms pērn bija 400 000 eiro, bet atbalsts tiek sniegts tikai tiem, kam apjoms pārsniedz miljonu. Eksportu varētu audzēt, taču to kavē ierobežojumi no valsts puses," stāstīja Ruņģis.
Viņš sacīja, ka vēlētos palielināt alus darītavas ražošanas jaudu, jo patlaban tā noslogota maksimāli, taču nespēj to izdarīt, jo, nesaņemot nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trīs gadiem, uzņēmumā iestājās naudas plūsmas krīze.
"Vēlējāmies viena miljona eiro saistības pārlikt uz pašu kapitālu, taču to nevarējām izdarīt. Pavasarī saņēmām Attīstības finanšu institūcijas Altum atbalstu, taču nācās no tā atteikties, jo banka pieprasīja papildu garantijas," skaidroja Ruņģis, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ nācies atlikt vairākus investīciju projektus.
Ruņģis skaidroja, ka šādos apstākļos, tā vietā, lai strauji attīstītos, nāksies pieturēties pie lēnas un pakāpeniskas attīstības stratēģijas - tuvākajos divos-trīs gados nomaksāt iepriekš saņemtos aizdevumus, lai būtu iespējams palielināt pašu kapitālu, kā arī pagaidām atlikt divu līdz trīs miljonu eiro vērtus investīciju projektus.
Kā vēl vienu šķērsli mazajiem eksportējošiem alus darītājiem Ruņģis minēja noteikumus, kuri paredz - ja mazā alus darītava no Lauku atbalsta dienesta ir saņēmusi Eiropas Savienības naudu, tā nedrīkst brūvēt par 6% stiprāku alu.
"Šie ir ļoti ierobežojoši noteikumi, jo eksportā vislielākais potenciāls ir tieši 7-8% stiprajam alum. Diemžēl mēs nevaram eksportam brūvēt alu ar vislielāko pārdošanas potenciālu. Šādu ierobežojumu nav ne Igaunijā, ne Beļģijā, ne Apvienotajā Karalistē, tāpēc mēs esam mazāk konkurētspējīgā situācijā. Mēs jau neprasītu no valsts naudu, būtu labi, ja tiktu samazināti nevajadzīgi ierobežojumi," stāstīja Ruņģis.
Vienlaikus uzņēmējs pauda, ka šobrīd situācija uzlabojas un jūnijs Valmiermuižas alum bijis ar vēsturiski labākajiem pārdošanas rezultātiem. Tāpat Ruņģis norādīja, ka jūtams atbalsts ir arī alus tirdzniecības atļaušana interneta veikalā.
Valmiermuižas alus apgrozījums 2019.gadā bija 5,7 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Valmiermuižas alus reģistrēta 2005.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 1,397 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Valmiermuižas ieguldījumu fonds, kurā 60% daļu pieder Ruņģim, 24% - Austrijas ieguldījumu fondam Industrieliegenschaftenvervaltungs AG (ILAG), bet 16% - Vācijas uzņēmumam Thinkflink GmbH.