Starptautiskā Paralimpiskos spēļu komiteja kopā ar vairāk nekā desmit citām Starptautiskām organizācijām ir uzsākusi kampaņu WeThe15, kas būs lielākā starptautiskā kustība, lai pārstāvētu cilvēku ar invaliditāti tiesības. Pasaules pētījumi rāda, ka šobrīd apmēram 15% zemeslodes iedzīvotāju ir invaliditāte. Tas nozīmē, ka 1,2 miljoni cilvēku ar invaliditāti veido lielāko pasaules minoritāti.
Kampaņas organizatori plāno savu darbību vairāku gadu garumā, jo īsā laika periodā nav iespējams mainīt sabiedrības attieksmi, mazināt stigmatizāciju un panākt patiesu iekļaušanu.
Kampaņas atklāšana bija spilgta un pompoza. 19.augustā kampaņas atklāšanas dienā 125 pasaules pazīstamākās vietas tika izgaismotas violetas - krāsā, kas jau daudzus gadus atpazīstama ka invaliditātes kustības krāsa. Romas Kolizejs, Londonas Acs (panorāmas rats), Ņujorkas Empire State Building un daudzas citas vietas visā pasaulē iedegās violetas, lai parādītu cilvēku ar invaliditāti vienotību un spēku. Arī Igaunija jau ir pievienojusies šai kustībai, un 19.augustā violetu iekrāsoja savu televīzijas torni Tallinā.
Kampaņas organizatori ir pārliecināti, ka līdz 2030.gadam spēs padarīt pasaules sabiedrību iekļaujošāku un novērst diskrimināciju.
Kampaņa 10 gadu laikā dažādās nozarēs, tostarp uzņēmējdarbībā, plašsaziņas līdzekļos un mākslā, cer nojaukt sociālos un sistēmiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras cilvēki ar invaliditāti. Nodarbinātības un izglītības jomā WeThe15 uzsver palīglīdzekļu un palīgtehnoloģiju nozīmi vienlīdzīgu iespēju radīšanā.
Mišela Bačele, ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos, kampaņas atklāšanas ceremonijā sacīja: “WeThe15 apvieno unikālu partneru grupu - sporta organizācijas, invaliditātes tiesību kustību, uzņēmējus no privātā sektora, pētniekus un Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūras. Tā ir gatavas sadarboties, lai mainītu skatījumu uz invaliditāti un novērstu diskriminācijas riskus cilvēku ar invaliditāti dzīvē”.
Cik daudz mēs Latvijā esam un būsim gatavi iesaistīties šajā kustībā, kas sākās līdz ar Tokijas Paralimpiskajām spēlēm, bet turpināsies līdz 2030.gadam?
Pārsteidzoša bija Latvijas valdības prioritāšu maiņa, kas šī gada pavasarī nepiešķīra jau sen solīto finansējumu Paralimpiskā sporta centra būvniecībai, bet novirzīja līdzekļus komandu sporta spēļu hallei. Mēs, protams, varam diskutēt, vai ir vajadzīgs īpašs sporta centrs cilvēkiem ar invaliditāti, bet kamēr esošā sporta infrastruktūra ir gandrīz nepieejama, šis būtu vislabākais un vienīgais veids, kā atbalstīt ne tikai mūsu paralimpiešus, bet ikvienu, kam ir interese iesaistīties sporta aktivitātēs.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Sanda Riekstiņa ieraksts Facebook, kurā politiķis norādījis, ka paralimpiskais sports nav salīdzināms ar "parasto sportu", liek domāt, vai viņš nejauši nav atklājis kopējo valdības nostāju.
Mēs bieži pieminam stereotipus, kas cilvēkus ar invaliditāti skata kā mazāk vērtīgus, attiecīgi atstājot viņu vajadzības otrajā plānā, un šis ir skaidrs pierādījums, ka daļa sabiedrības aizvien tā domā.
Tikai šie daži nesenie notikumi rāda, ka mums vēl daudz darāmā ne tikai iesaistoties un sevi parādot starptautiskā kustībā, bet veidojot savstarpēji cieņpilnu un nediskriminējošu attieksmi sabiedrībā.