Pērn VBTAI kopumā veica 141 pārbaudes, bet šogad veiktas 69.
"Kopumā aina nav patīkama - divās trešdaļās no mūsu veiktajām pārbaudēm atklāta tāda vai citāda veida vardarbība. Tas ir krietni par daudz, ar šo lietu kaut kas jādara," pauda Dreja.
Viņa informēja, ka pērn VBTAI organizēja sešus reģionālos seminārus iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītājiem. Semināros mācīts, kā, vēl nenotiekot atklātai vardarbībai, iestādes vadītājs var saprast, ka kolektīvā ir potenciāls varmāka.
Taujāta par gadījumiem, kad it kā sociālo dienestu uzraudzībā esošās ģimenēs tomēr ilgstoši notikusi vardarbība un nekas lietas labā nav darīts, Dreja norāda, ka nereti tas ir sociālā dienesta kapacitātes trūkuma jautājums.
"Šeit ir ļoti bieži gan cilvēciskais faktors, gan par nožēlu arī finansējuma jautājums.
Lai cik mēs daudz nerunātu par to, ka bērns ir centrā, patiesībā centrā ir finanses, kuras mēs varam šim bērnam atvēlēt.
Bieži vien problēma ir tajā, ka sociālajam dienestam nemaz īsti nav pakalpojuma, kuru ģimenei piedāvāt, lai to bērnu no ģimenes neņemtu ārā," skaidro Dreja un turpina: "Ir pašvaldības, kur ir liels spektrs. Ja runājam par Rīgu, par Jelgavu, ir ļoti daudz lietu, ko tur var piedāvāt šādām ģimenēm, [..] bet ir pašvaldības, kur vienkārši nav ko piedāvāt. Notiek formāla uzraudzīšana, it kā skatāmies, lai viss būtu kārtībā, bet pēc būtības problēma netiek risināta saknē. Šeit jādomā par to, ja reiz gadījies, ka bērnam jānonāk ārpusģimenes aprūpē, varbūt viņam tajā jānonāk agrāk - tad, kad viņš nav savā ģimenē tik daudz traumēts." Dreja arī neslēpa, ka jaunākiem bērniem ir lielākas izredzes atrast sev jaunu ģimeni nekā pusaudžiem.
Tāpat aizvien tiek runāts par bāriņtiesu nodošanu valsts pārraudzībā. Pērn šāda izšķiršanās nenotika, bet šogad to, vai bāriņtiesas nonāks Tieslietu ministrijas pārraudzībā, uzzinās jau tuvāko dienu laikā.