Viņa akcentēja, ka šis nav brīdis, kad sēsties pie gariem sarunu galdiem, braukt turp un atpakaļ uz Maskavu, mēģinot pielabināties cilvēkam, kurš vairs nav saskarsmē ar realitāti.
"Rietumiem ir jāsaprot, ka viņš rīkosies neracionāli, neattaisnojami, pretlikumīgi, neievēros starptautiskos likumus. Putins ir bīstams ne jau tikai ukraiņiem vien. Ceru, ka Rietumu pasaulei būs atvērušās acis un nāks atskārsme, ka šeit jau vairs nevar izlikties, ka viss jau būs labi. Diplomātija, kā to pierāda šie notikumi, Putinam ir vienaldzīga," sacīja bijusī valsts pirmā persona.
Vīķe-Freiberga norādīja, ka uzbrukums Ukrainai ir Krievijas prezidenta vājprāta izpausme. Viņas ieskatā, Putins jau gadiem ir vārījies pats sava naida sulā, savā sarūgtinājumā un ievainotajā narcismā, ka cilvēki nebaidās no Krievijas tik ļoti, kā savulaik no PSRS.
"Neskatoties uz to, cik liela ir viņa zeme, cik lieli ienākumi ir no naftas un gāzes, viņam nekad nav diezgan. Šim cilvēkam piemīt melnā cauruma ambīcija un bažas, ka viņa valsts nav pietiekami dižena un varena. Vāroties savā naida sulā, viņš veido naratīvu par to, kāda ir vēsture un situācija pasaulē, kas kļūst arvien attālinātāka no realitātes," sacīja Vīķe-Freiberga.
Bijusī Valsts prezidente atsaucās uz bijušā NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona sacīto, ka 2002.gadā, kad tika pieņemta NATO dalībvalstu un Krievijas deklarācija, Putins esot teicis, ka Krievija atzīst Ukrainas neatkarību un ka tā pati lems savu tālāko likteni.
"Aizvadīto gadu laikā Putins un viņa tuvākie domu paudēji ir arvien nekaunīgāk centušies iznīcināt Ukrainu pirms Krievija vispār iebruka. No sākuma mēs dzirdējām, ka tiek noliegta ukraiņu tauta, aizvadītajās dienās dzirdējām, ka ukraiņu valsts ir mākslīgs radījums, kas nemaz nav īsts. Es uzskatu, ka kodolvalsts prezidents nav kontaktā ar realitāti," norādīja Vīķe-Freiberga.
Pēc viņas paustā, tā būs asinsizliešana un ciešanas, kas ir pilnīgi nevajadzīgas, bez loģiskiem un racionāliem iemesliem. Krievijas rīcība ir drauds visai Eiropas un līdz ar to arī pasaules drošībai.
LETA jau rakstīja, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.
Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.